Pievienots (02.Janvāris.2013, 10:54)
---------------------------------------------
JAUNAVU GALVAS ROTAS

Sendienās latvietēm bija pazīstams visai plašs galvassegu klāsts un galvas rotāšanai tika pievērsta īpaša vērība, iziet no mājas bez galvassegas bija nepieņemami. Galvassegām bija ne tikai funkcionāla, bet arī simboliska nozīme, to valkāšana saistīta ar valkātājas vecumu, svētku ieražām, kā arī ar valkātājas ģimenes stāvokli. Jaunavu un sievu galvassegas bija atšķirīgas, un to nēsāšanu noteica pastāvošās tradīcijas. Jaunavu goda ārējais simbols bija jaunavu vainags, katrā novadā tas ir atšķirīgs. Domājams, ka saskaņā ar gadsimtiem ievērotām tradīcijām tiesības nēsāt vainagu tika dotas meitenei sasniedzot noteiktu vecumu. Mazas meitenes vainagus nevalkāja, jo vainags zināms kā līgavas galvasrota.

Vainags darināts un uzglabāts kā svētums, tas nav ikdienas rota. Vainagus glabāja kā īpašu atmiņu un nodeva mantojumā meitai vai māsai, tos glabāja no paaudzes paaudzē. Jaunas meitas vainagus darinājušas pašas, mantojušas, bagātākās arī pirkušas. Reizē ar savu simbolisko nozīmi, vainags bija arī nepieciešama apģērba sastāvdaļa, kā arī rotas lieta. Greznākas galvassegas lika tikai godos un izejot ārpus mājām, mājās un darbā ejot nēsāja vienkāršus pašaustus lakatiņus.

Vainagu lika taisni galvas vidū, uz pieres tos nelaida zemāk par matu sākuma vietu. Nošķiebta vainaga valkātāju uzskatīja par netikušu. Valkājot vainagu svarīgs bija arī matu sakārtojums. Matus pina vienā vai divās bizēs – galvas vidū izšķīra celiņu un matus uz katru pusi gludi sasukāja un sapina. Bizes galos iepina krāsainas lentas. Valkājot matauklu vai kaspīni matus sakārtoja īpaši. Folkloras materiālos uzsvērts, ka garas, biezas bizes bija viens no jaunavas skaistuma kritērijiem/rādītājiem?.

Jaunavai izejot pie vīra, tā zaudēja tiesības valkāt vainagu un tai bija jāvalkā sievu galvassegas. Dažos novados bija arī īpaši līgavu vainagi, tā sauktie spožie kroņi. Šādu galvas rotu uz kāzām aizņēmās, jo stikla pērlēm, krellēm un dažādiem citiem rotājumiem greznotie vainagi bija ļoti dārgi un to varēja atļauties tikai dažas līgavas.

Vainaga noņemšana bija īpaša kāzu tradīcija - mičošana, kuru pazīstam arī mūsdienās. Jauno sievu mičojot, tai noņēma vainagu un uzlika sievas cepuri, ar to beidzās jaunavas un sākas precētas sievas gaitas.