|
Ziedo vietnes attīstībai!
|
Latvijas pilskalni un citi objekti
| | | | | | |
| Ketu | Datums: Ceturtdiena, 30.Janvārī.2014, 19:24 | Komentāri # 6 |
|
Tematiķis
Komentāri: 203
Balvu ielāde ...
| Pastāv versija ka Beverīnas pils atradās Pekas kalnā, kurai arī es ticu visvairāk. Pēc Indriķa hronikas notikumu aprakstiem Pekas kalna apkārtne ideāli atbilst. Es kā Valmierietis to apkārtni wsmu papētijis
. Pekas kalna apkārtne tagad apaugusi ar mežiem. Pašu kalnu gan regulāri apkjopj un iztīra no krūmiem. Notiek arī pasākumi. Pagājušogad pavasarī lielo palu dēļ ūdens iekļuva arī senajā Gaujas gultnes vietā pie paša pilskalna. Tā arī palika un neizžuva. Apskatot to vietu uzreiz kļuva skaidrāka teorija par ziņneša izkļūšanu no pils laikā kad Igauņi to bij aplenkuši un aizkļūšanu uz Cēsīm pie mestra Venno lūgt militāru palīdzību.
...
Komentāru rediģēja Ketu - Ceturtdiena, 30.Janvārī.2014, 19:39
|
| |
| |
| otomars | Datums: Ceturtdiena, 30.Janvārī.2014, 22:53 | Komentāri # 7 |
|
Bodnieks
Komentāri: 4100
Balvu ielāde ...
| Pastāv vēl versija ka Beverīnas pils atradusies Vijciema Celīškalnā. Strīdi pastāv jau ilgu laiku un versijas ir vairākas.
Viena no versijām; Beverīna jeb Bebernīne bija Tālavas latgaļu vecākā Tālivalža pils, kurā viņš valdījis līdz 1213. gadam. Beverīna kalpojusi ne tikai kā pārvaldes centrs, bet arī kā karavīru pulcēšanās vieta no plašas apkārtnes. Tomēr līdz šodienai nav izdevies noteikt Beverīnas atrašanās vietu, kaut arī vairākas norādes liecina, ka pilskalns atradies tagadējās Valmieras pilsētas tiešā tuvumā. Indriķa hronikā minētais Beverīnas ceļš gājis gar Gaujas labo krastu cauri Imeras novadam. Pēdējo reizi Beverīna minēta 1216. gadā, kad Pleskavas karaspēks Beverīnas pili nodedzināja.
Livonijas Indriķa hronikā ir atrodamas sekojošas norādes uz Beverīnas atrašanās vietu:
no Beverīnas līdz Cēsīm ir samērā neliels attālums, kuru jātnieks var veikt vēla rudens nakts laikā turp un atpakaļ.
ar Igauniju saistītie attālumi ir ievērojami lielāki - līdz Ugaunijas dienvidu robežai jāiet dienu un nakti (50-60 km), bet līdz Sakalai - 2 dienas un nakts (70- 80 km).
hronikā minētais Beverīnas ceļš identificējams pie Briežezera, Gaujas labajā krastā, ar senu ceļu, kas, ejot ziemeļrietumu - dienvidaustrumu virzienā, šeit pa braslu šķērsoja Gauju.
pils vairākkārt minēta Trikātas, kā arī tās vecāko - Tālivalža un tā dēlu saistībā, kas pierāda, ka tā bija Pleskavai pakļauto Tālavas latgaļu nocietinājums.
Partija ""Vidzemes sijātāji"" .Piejūras reģiona Burlaku šūniņa.
Par vienotu ,stipru Vidzemi!!!
.
|
| |
| |
| otomars | Datums: Ceturtdiena, 30.Janvārī.2014, 22:57 | Komentāri # 8 |
|
Bodnieks
Komentāri: 4100
Balvu ielāde ...
| Vēl viena;
Beverīna bija nocietināta letgaļu pils, kas atradusies pilskalnā un līdz savai bojāejai 1216. gadā bija letgaļu pilsnovada Tālavas valdnieka Tālivalža rezidence. Pils izmantota arī apkartnes karavīru sapulcēm
Pats pils valdnieks Tālivaldis kopā ar dēliem karoja Livonijas krusta karu laikā kā bīskapa Alberta vasalis pret ugauņiem Sakalas un Ugaunijas zemēs, kā arī bija spiests atvairīt Tālava iebrūkošos lietuviešus, kuru nagos tas gandrīz nonāca 1213. gadā, tomēr nelabu un ļoti sāpīgu galu tas ņēma 1215. gadā, kad Beverīnā iebruka ugauņu sirotāji, sagūstīja Tālivaldi un uzcepa viņu uz sakarsētiem pirts akmeņiem, cerība, ka viņš atdos tiem savu naudu.
Par senās Beverīnas pils iespējamo dislokācijas vietu bijuši vismaz seši varianti, bet neviens nav sevi īsti pierādījis kā derīgu. Te pilskalns neatbilst aprakstam, te attālumi nesakrīt. Senvietas meklejumi ilgst jau vairāk kā 200 gadu un tam veltītas vairākas grāmatas, publikacijas un pētnieku nervi.
Galvenie minējumi par pilskalna atrašanās vietu:
· * -Beverīna atradās pie Burtnieku ezera- hipotēze izvirzīta 1753. gadā. Šī versija bija īsts šāviens uz dullo, jo beigu beigās Indriķa hronikā sniegtajam aprakstam neatbilda tikpat ka nekas.
· -Beverīna atradās pie Vaidavas ezera- versija radusies 1877. gadā, diezgan ilgi likās ticama. Teritorija likās visnotaļ piemērota, bet... Vaidavas pilskalns izrādījās nepiemērots, jo tam bija latgaļu kultūrais neraksturīgs vairākkārtīgu aizsargvaļņu nocietinajums.
· - Beverīna atradās Trikātā- versija radusies 1867. gadā. Nācās atmest, jo visā Trikatas novadā neizdevās atrast nevienu latgaļu nocietinājumu, kaut gan hronikā minets pats Trikātas vārds.
· - Beverīna atradās pie Valmieras- 1911. gadā tika atklāts Kauguru Pekaskalns, kas atradās pie Valmieras un likās, ka nu Beverīna būs rokā, bet tad atkal- kalns par mazu un atrodas pie Gaujas, kas nekad nav minēts hronikās.
· -Beverīna atradās pašā Valmierā- 1910. gadā tika izvirzīta hipotēze, ka Valmieras ordeņa pils uzcelta Beverīnas pilsvietā, taču izrakumi apgāza arī šo teoriju.
· - Beverīna atradās Vijciemā- teorija radusies 1924. gada, taču vēlak apgāzta kalna vājo nocietinājumu un nelielā kultūrslāņa dēļ.
No Indriķa hronikas izriet, ka Beverīnas pilsvieta meklējama:
1. Tagadējā Vidzemes teritorijā;
2. Trikātas novada dienvidos
3. ievērojamu ceļu mezglā;
4. Tā ir bijusi grūti ieņemams cietoksnis;
5. pilskalna plakums (virspuse) ir vismaz vienu pūrvietu liels;
6. kalnam vismaz 10 m augsti uzbedumi un ērtas ieejas vietas;
7.no Beverīnas līdz Cēsīm ir samērā neliels attālums, kuru jātnieks var veikt vēla rudens nakts laikā turp un atpakaļ;
8.Ar Igauniju saistītie attālumi ir ievērojami lielāki — līdz Ugaunijas dienvidu robežai jāiet dienu un nakti (50-60 km), bet līdz Sakalai — 2 dienas un nakts (70- 80 km).
Partija ""Vidzemes sijātāji"" .Piejūras reģiona Burlaku šūniņa.
Par vienotu ,stipru Vidzemi!!!
.
|
| |
| | |
| otomars | Datums: Ceturtdiena, 30.Janvārī.2014, 23:00 | Komentāri # 10 |
|
Bodnieks
Komentāri: 4100
Balvu ielāde ...
| Vēl ; Vaidavas jeb Metimnes pilskalns atrodas Vaidavas ezera stāvajā ziemeļaustrumu krastā pie Pilskalnu mājām. Vērsumā pret ezeru kalns ir 22 m augsts, tā ziemeļu un rietumu pusēs īpaši nocietināšanas darbi nav bijuši vajadzīgi. Pilskalna plakums ir ap 60 m garš un plats, no dienvidiem un austrumpuses to aizsargā trīs grāvji un trīs vaļņi. Tiem pāri ved ieeja pilskalnā. Pētnieki šo pilskalnu saistījuši gan ar Beverīnas, gan Metimnes atrašanās vietu. Daudzi nostāsti par pilskalnu liecina, ka te senatnē atradies nozīmīgs centrs.
1887. gadā Birzmalietis no Rubenes rakstījis: „ Kādas 13 verstis no Cēsīm it tuvu pie pašas Rubenes uz dienvidiem ir tā sauktais Pilskalns. Kalnā redz milzīgus celmus, kas sākuši tikko satrūdēt. Kalnam pašā virsgalāa ap pūrvietu liels līdzenums un krietna bedre. Bedri esot kāds profesors licis izrakt saviem izpētījamiem nolūkiem. Daži turpretim domā, ka še savā laikā kareivji, lielgabalnieki, izmēģinājušie. Citi saka, ka še bijis nodomāts pilsētu dibināt, bet nezin kāda iemesla dēļ dibinātāji šo vietu atmetuši un jauno pilsētu Cēsis, nodibinājuši tur, kur tagad vēl Cēsis.
Partija ""Vidzemes sijātāji"" .Piejūras reģiona Burlaku šūniņa.
Par vienotu ,stipru Vidzemi!!!
.
|
| |
| | | | | | |
| Ketu | Datums: Piektdiena, 31.Janvārī.2014, 13:55 | Komentāri # 16 |
|
Tematiķis
Komentāri: 203
Balvu ielāde ...
| Esmu izgājis cauri visām populārākajām versijām un tomēr domāju ka Pekas kalns ir vispiemērotākais. Kā jau arī "Legendu mednieku" sērijā minētie apstākļi par kara zirgu dzirdināšanu. Vēl mani vairāk pārliecina arī fakts par kauju pie Imeras (Tagad Jumaras upe - nu jau vairs tikai urdziņa.) Tā notika tiešā Beverīnas tuvumā, kur nejauši uzdūrās Igauņu karaspēkam. Arī seno ceļu tuvums liek aizdomāties. Vēl turpat netālu ir Krīvu kalns, kurš reti tiek pieminēts vispār. Tam drošvien ir maz sakara ar Beverīnu, beet tā ir ļoti unikāla vieta ar seniem akmeņu izvietojumiem kas atbilst zvaigžņu stāvoklim apm. 3500g. senā pagātnē. Nu tas jau atsevišķs stāsts.
Tā apkārtne ir bagāta ar maz zināmām senvietām, bet tik gari neizplūdīšu šoreiz.
...
Komentāru rediģēja Ketu - Piektdiena, 31.Janvārī.2014, 13:57
|
| |
| |
| Ketu | Datums: Piektdiena, 31.Janvārī.2014, 21:04 | Komentāri # 17 |
|
Tematiķis
Komentāri: 203
Balvu ielāde ...
| Pekas kalna virsotne pērnajā rudenī. 
...
Komentāru rediģēja Ketu - Piektdiena, 31.Janvārī.2014, 21:05
|
| |
| | |
| otomars | Datums: Sestdiena, 01.Februārī.2014, 15:23 | Komentāri # 19 |
|
Bodnieks
Komentāri: 4100
Balvu ielāde ...
| Ejam tāļāk. , jeb kā saka- manu interešu teritorija.
 
Minējumi kā vienmēr optom ,bet skaidrības maz.Metsepole bijusi Vidzemes līvu apdzīvota mežaina zeme gar Rīgas jūras līča austrumu krastu, caur kuru gāja stratēģiski svarīgais ceļš gar jūru uz Sakalu. Metsepoles dienvidos atradās Lēdurgas zeme, ko reizumis uzskata par atsevišķu līvu pilsnovadu, un Turaidas zeme. Uz austrumiem pletās Idumeja, Imera un citas Tālavas latgaļu zemes. Ziemeļos tā robežojās ar Sakalas zemi. Metsepoles galvenā pilskalna atrašanās vieta nav noskaidrota, apzināti Skultes, Liepupes, Limbažu pilskalni.
1206. gadā priesteris Aleksandrs pēc bīskapa Alberta norādījuma apmetās Metepoles novadā, kristīja vietējos līvus un sāka celt baznīcu.
1207. gadā pieminēta Metsepoles kristīgā draudze.
1207. gadā Metsepole kā trešais Gaujas līvu novads nonāca Rīgas bīskapa pārvaldībā.
1210. gada ziemā cauri Metsepolei kristiešu karaspēks iebruka igauņu apdzīvotajā Sontaganā. Sekoja igauņu cilšu iebrukums Metsepolē, kur viņi ar trim karapulkiem pilnīgi izpostījuši novadu.
1211. gadā igauņu ciltis atkārtoti izpostīja Metsepoli. Pēc kara sākās liela sērga, kuras laikā apmira liela daļa līvu.
Izteiktas hipotēzes, ka galvenais pilskalns bijis Liepupes tuvumā, kur pie pilskalna ar raksturīgiem viduslaiku nocietinājumiem ir vēl sena baznīca, vai arī Skultē pie Aģes upes (Bielenstein, 1892), kur ir pavisam neliels pilskalns pie Stārastiem. Tā tuvumā Skultē gan atrodas sena baznīca, bet rakstītie avoti pie Aģes upes 1545.gadā min kādu Meszekules ciemu, kas varbūt ir tāla atskaņa no kādreiz lielā Metsepoles apgabala nosaukuma. Iespējams, ka vienā no šiem centriem atradusies Metsepoles pils (castrum Mezepol), kas minēta 1226.gadā. Mazāk ticama ir hipotēze, ka Metsepoles centrs būtu atradies netālu no Dikļiem, kur pie Grebu mājām ir divi pilskalni, pat kuru hronoloģiju nav skaidrības, tāpat kā par šķietamu uzkalniņu kapulauku šo pilskalnu tuvumā (Brastiņš, 1930). Šis rajons atrodas tālu no minētā lielā ceļa gar jūru un tāpēc arī nav piemērots karaspēka pulcēšanās vietai. Vājš atbalsts šai hipotēzei ir jaunākas cilmes vietvārds Mežmuiža (Brastiņš, 1930), kas nav minēts zviedru 17.gs. revīzijās un 17.-18.gs. kartēs
1]Liepupes pilskalns atrodas Liepupes kreisajā krastā tikai trīs kilometru attālumā no tagadējā jūras krasta. Arheoloģiskie izrakumi pagaidām tur nav notikuši, taču pastāv pieņēmums, ka 12. gadsimtā te varētu būt bijusi Metsepoles novada lībiešu centrālā pils.
Partija ""Vidzemes sijātāji"" .Piejūras reģiona Burlaku šūniņa.
Par vienotu ,stipru Vidzemi!!!
.
|
| |
| |
| otomars | Datums: Sestdiena, 01.Februārī.2014, 15:30 | Komentāri # 20 |
|
Bodnieks
Komentāri: 4100
Balvu ielāde ...
| Liepupes pilskalns ir Latvijā vistuvāk jūrai esošais pilskalns. Tas atrodas 3 km no jūras, Liepupītes krastā. Mūsu senči pilskalnus parasti jūrai tik tuvu nebūvēja, jo baidījās no jūras laupītājiem. Kā stāsta vietējie iedzīvotāji, jūras laupītāju eja ar laiku aizbrukusi. Līdz 1969. gada viesuļvētrai tās ieeju pilskalnā sargājis dzirnakmens. Arheoloģiskie izrakumi tur nav izdarīti, bet 1927. gadā E. Brastiņš veicis uzmērījumus. Senpils atradusies 8 m augstā upes kraujā, pilskalna plakums ir 70 x 80 m liels, no trim pusēm to ieslēdz ap 15 m plats grāvis, no grāvja izraktā zeme uzbērta valnī. Austrumpusē valnī ir ap 3 m dziļš pārrāvums. Jādomā , ka tā bijusi ieeja pilī. Pilskalns ir vienīgais taisnstūrveida pilskalns Vidzemē. Ir pieņēmums, ka tas varētu būt Metsepoles novada centrs.
Partija ""Vidzemes sijātāji"" .Piejūras reģiona Burlaku šūniņa.
Par vienotu ,stipru Vidzemi!!!
.
|
| |
| |
| Ketu | Datums: Svētdiena, 02.Februārī.2014, 15:10 | Komentāri # 21 |
|
Tematiķis
Komentāri: 203
Balvu ielāde ...
| Vēl par Metsepoli:
Ir teorija (H. Mooras pieņēmums) ka Metsepoles centrs atradies uz dienvidiem no Limbažiem. Tas pamatots ar vēlā dzelzs laikmeta lībiešu kapulaukiem un ka tādu nav tālāk ziemeļos.
E. Mugurēviča iespējamās versijas ir Stārastu pilskalns un Limbažu Ķezberkalns, tomēr tas nesakrīt ar Indriķa hroniku - igauņi kas iebruka Līvzemē 1217.g. no ziemeļu puses sākumā laupīja Metsepoles novadā un pēcāk uzbruka Lēdurgai (Lethegore.)
...
Komentāru rediģēja Ketu - Svētdiena, 02.Februārī.2014, 15:20
|
| |
| |
| otomars | Datums: Svētdiena, 02.Februārī.2014, 19:19 | Komentāri # 22 |
|
Bodnieks
Komentāri: 4100
Balvu ielāde ...
| Ziemeļos ,respektīvi mūsu puse ir maz pētīta, bet iespējamās apbedījuma vietas ir.Šis tas interesants ir manīts un viennozīmīgi tās nav vienkāršas vietas.Bet to ar laiku jātiek skaidrībā 
Ir pie Staiceles Kenču pilskanls., kurš pēc manām domām, tika nopostīts sāmsaliešu sirojuma laikā, pa Salacas upi.Viņi nokļuva pa Salacu Burtniekā ,pēc tam pa Rūjas upi līdz Rūjienai, kur arī nopostīja pili.
Netālu no Ķenču pilskalna gadus atpakaļ uzgāju pamatīgos džungļos svētvietu[respektīvi vairākas vienkopus]-ideālā stāvoklī ar akmens apli kuram vidū ir milzīgs galdakmens Nelielā apkārtnē tur ir pilns ar akmeņiem vai akmeņu kopām. Bet blakus apkārtnē nav vairāk ne viena akmeņa.
Interesanti ka,par šo vietu nekur un nevienam nav zināms, jo nav tādas infas nekur.Būs vien jāpētī pašam.Tas tikai pierāda cik mūsu puse ir pētīta.
Partija ""Vidzemes sijātāji"" .Piejūras reģiona Burlaku šūniņa.
Par vienotu ,stipru Vidzemi!!!
.
|
| |
| |
| Ketu | Datums: Pirmdiena, 03.Februārī.2014, 17:15 | Komentāri # 23 |
|
Tematiķis
Komentāri: 203
Balvu ielāde ...
| Tie akmeņi man interesē. Tādās vietās gandrīz 100% varu pateikt ka to akmeņu izkārtojumam ir īpaša nozīme un tos nedrīkst kustināt nekādā gadijumā. Tādējādi var izjaukt izpratni par to nozīmi. Nereti tiem ir sakrāla nozīme un katram krāvumam savs energoinformatīvais lauks.
Tā senvieta iespējams ir vairākus tūkstošus gadu sena. Ļoti žēl ka valsts neiesaistās šādu vietu izpētē un nereti šādas vietas saimniekojot tiek izpostītas nezināšanas vai vienkārši vienaldzības dēļ.
Ja ir dziļāka interese par šo, tad silti iesaku izlasīt Ojāra Ozoliņa grāmatu - "Krīvu lāsts"
"Tie akmeņi ir kā mūžības likums. Ieviest pasaules kārtību.
Sakārtota pasaule, sakārtota domāšana, sakārtota dzīve, lūk, te viņa ir bijusi mūžu mūžos, tikai tā. Es to jūtu, kad staigāju cauri. Kamdēļ tos akmeņus lika tik varenus, uz mūžīgiem laikiem, kilometriem garus? Tur taču ir ietverta visa mūsu planētas dzīvības pastāvēšanas jēga. Bija taču nozīme taisīt šādus milzīgus, gigantiskus pārkrustījumus, atstāt zīmes - likumus! Vārds "Likums" ir cēlies kaut no šiem akmeņiem: nolika uz mūžīgiem laikiem - kad tu iesi garām, tad atceries." Ojārs OzoliņšPievienots (03.Februāris.2014, 17:15)
---------------------------------------------
Lūk pieejama arī elektroniskā versija: http://gramataselektroniski.blog.com/2012....ozolins
...
|
| |
| | |
| Ketu | Datums: Pirmdiena, 03.Februārī.2014, 21:55 | Komentāri # 25 |
|
Tematiķis
Komentāri: 203
Balvu ielāde ...
| Neesmu nekāds eksperts, bet kautko ar laiku kautkāda nojēga ir radusies. Senos laikos svētvietās akmeņus krāva ne tāpat vien. Materiāls no kā sastāv akmeņi savā būtībā ir līdzīgs tam no kā mūsdienās izgatavoti mikročipi, procesori, datu nesēji utt. Tapēc arī šķietami primitīvie akmeņi ir spējīgi uzglabāt informāciju un arī to pārraidīt. Senie cilvēki senvietās šajos akmeņos iekodēja informāciju - būtībā ieprogrammēja svētvietu darboties pēc zināmas programmas. Mūsdienās cilvēki ir urbanizējušies un atsvešinājušies no šīm senajām zināšānām un vairums nespēj šo informāciju uztvert, bet tas nenozīmē ka šīs vietas ir pārstājušas darboties.
Agrāk biju skeptisks pret šādām lietām, bet ir sanācis pašam izjust svētvietu spēku un iedarbību ko mūsdienu zinātne vēl nespēj izskaidrot.
Akmeņiem šīs īpašības varēja piešķirt priesteri, kuriem bija ļoti īpašas zināšanas, tās tika nodotas no paaudzes uz paaudzi. Par mūsu senčiem mēs vēl nezinam ļoti daudz, viņiem bija zināšanas pēc kurām citas tauta nāca pat tūkstošiem kilometru.
Varētu vēl runāt, bet iepriekš jau minēju Ojāra Ozoliņa "Krīvu lāstu" tur ļoti daudzkas ir izskaidrots. Tiešām iesaku izlasīt ja interesē šī tēma. Vēl varu piebilst, ka nevajag ņemt un nest akmeņus uz māju no šādām vietām.
...
|
| |
| |
| Jaunākie foruma komentāri |
|
| Tēma |
Pāriet |
Datums, Laiks |
Аutors |
Sadaļa |
|  Karš Austr... | ▼ | 23.Novembrī.2024, 09:19 | Valduha | 1945 - līdz mūsdienām | Lasīt | | Mūsdienu K... | ▼ | 22.Novembrī.2024, 22:27 | sālītis | Pļāpātuve | Lasīt | | Te rakstām... | ▼ | 22.Novembrī.2024, 20:41 | zed | Pļāpātuve | Lasīt | | Vermahta ž... | ▼ | 19.Novembrī.2024, 16:28 | Valduha | WW2 | Lasīt | | Otrā front... | ▼ | 02.Novembrī.2024, 18:20 | Valduha | WW2 | Lasīt | | Āra galdiņ... | ▼ | 28.Oktobrī.2024, 15:30 | Valduha | Būve | Lasīt | | Rusij77 sv... | ▼ | 25.Oktobrī.2024, 09:26 | nēģis | Pļāpātuve | Lasīt | | Laika apst... | ▼ | 30.Septembrī.2024, 11:32 | sālītis | Pļāpātuve | Lasīt | | Sveicam Ze... | ▼ | 28.Septembrī.2024, 23:57 | zed | Pļāpātuve | Lasīt | | Vācu karas... | ▼ | 14.Septembrī.2024, 09:35 | Valduha | WW2 | Lasīt | |
Šodien forumu apmeklēja: Valduha, sālītis, Kalnietis, ArtursA, norby73
Copyright sancho76 © 2008-2024
|
|
|
