|
Ziedo vietnes attīstībai!
Īsi par pastmarkām
| |
sancho76 | Datums: Piektdiena, 28.Janvārī.2011, 15:11 | Komentāri # 1 |
Klaidonis
Komentāri: 3215
Balvu ielāde ...
| Pastmarka ir zīme, kas apliecina par pasta pakalpojumu (vēstules, bandroles piegādi adresātam) apmaksu, vērtspapīrs. Uz pastmarkām tiek norādīta tās nomināla vērtība un to izlaidušā pasta dienesta valsts (uz Lielbritānijas pastmarkām valsts lielāko tiesu netiek norādīta), kā arī dažādi ilustratīvi vai dekoratīvi elementi. Lai izsargātos no viltošanas, pastmarkām bieži ir ūdenszīmes. Tradicionāli pastmarkas ir apdrukātas papīra lapiņas - taisnstūra, kvadrāta vai trīsstūra forma, - ar robotu malu un līmslāni uz neapdrukātās puses, lai tās varētu uzlīmēt uz pasta sūtījuma, taču var būt arī romba (piem., Monako 1955. gadā izlaistās pastmarkas, Malaizijas 1970.-71. gados izlaistās pastmarkas), apļa (piem., daudzas Burundi un Sjerraleones pastmarkas), un brīvās formas, piemēram, valsts robežu kontūra (piem., Sjerraleones 1964. g. pastmarka, Tongas, Gibraltāra pastmarkas utt.). Arī pastmarku materiāls var mainīties, kaut visizplatītākais vēl joprojām ir papīrs. Piemēram, pirmās Latvijas pastmarkas tika drukātas uz armijas topogrāfiskajām kartēm, bet 1920. gada drukāja pastmarkas ar piemaksu Sarkanā Krusta labā uz padzītās padomju valdības un bermontiešu naudaszīmēm. Ēģiptē gana bieži pastmarkas drukātas uz papirusa, bet Butanā, Mongolijā un Polijā pastmarkas ir drukātas arī uz uz zīda, Butanā un Katarā pastmarkas pat drukātas kā miniatūras vinila skaņu plates, bet Gabonā 1966. gadā izlaida zelta pastmarku (0,6 g) Alberta Šveicera piemiņai. Vēsture Jau ap 1653. gadu Žans Žaks Renuārs d'Vilaijē (fr. Jean-Jacques Renouard de Villayer), pēc karaļa Luija XIV rīkojuma organizējot Parīzes pasta dienestu, ieviesa lentveida pasta sūtījumu biļetes (fr. Billet de port payé) 1 sū nominālvērtībā, ar kurām aptina pasta sūtījumus vai tiem pievienoja, lai pasta ierēdnis redzētu, ka sūtījums apmaksāts. Šīs biļetes bija apzīmogotas ar īpašu zīmogu un vārdiem: port payé, le… jour de l’an 1653 (apmaksāts 1653. gada ... dienā). Līdzīgi arī Anglijā ap 1660. gadu ģenerālpastmeistars Henrijs Bišofs (angl. Henry Bishop) ieviesa daļēju pasta sūtījumu zīmogošanu, apliecinot sūtīšanas izdevumu apmaksu. Arī citās valstīs sākās pasta valsts pasta dienestu veidošanās un pasta sūtījumu sistēmas sakārtošanas mēģinājumi. Mūsdienu pastmarka parādās pirmo reizi Lielbritānijā XIX gs. vidū - bija ļoti daudz sūdzību par nesakārtoto pasta sūtījumu apmaksu, to bija grūti noteikt, jo katrā grāfistē bija savs pasta dienests ar saviem noteikumiem un cenrāžiem. Tā kā bija iespējams sūtīt ziņas ar pēcapmaksu, tad bieži saņēmējs atsacījās maksāt. Sers Roulends Hills (Rowland Hill) 1837. gadā nāca klajā ar memorandu par pasta reformu: ierosināja pazemināt maksu par pasta pakalpojumiem, vienkāršot pasta operācijas, centralizēt sistēmu un ieviest uzlīmējamas pastmarkas 1 penija vērtībā, kas nodrošinātu pasta pakalpojumu iepriekšēju apmaksu (pirms tam šādu uzlīmējamu pastmarku ideju bija izvirzījis grāmatu izdevējs Dž. Čalmers - James Chalmers). Tika izveidota īpaša komisija pasta reformēšanai, un jaunos pasta noteikumus ieviesa 1840. gada janvārī, kad visus interesentus aicināja iesniegt priekšlikumus, kādai vajadzētu izskatīties pastmarkai. Komisija saņēma 2600 priekšlikumu, kā rezultātā 1840. gada 6. maijā Lielbritānijas pastā parādījās pirmā pastmarka (1,9x2,2 cm) 1 penija vērtībā, kuru uzlīmējot, varēja sūtīt pusunci (16 g) smagu vēstuli. Uz pastmarkas bija karalienes Viktorijas profils uz melna fona (tāpēc šo pastmarku sāka dēvēt par "Melno peniju"). Reizē tika ieviestas arī 2 peniju vērtas pastmarkas (ar gaiši zilu fonu), domātas unci smagu vēstuļu sūtīšanas apmaksai. Drīz pastmarku priekšrocības pamanīja arī citur. 1843. gadā tās ieviesa Šveicē un Brazīlijā, 1849. gadā Beļģijā, Francijā un Bavārijā. Perforēt pastmarku drukas loksnes, lai no tām vieglāk būtu atdalīt atsevišķas pastmarkas, sāka 1847. gadā. Latvijas Republikā pirmā pastmarka tika nodrukāta 1918. gada 17. decembrī (apritē izlaista 19. decembrī). Tās zīmējumu gatavoja Ansis Cīrulis, un tas attēloja mākslinieka iedomāto Latvijas ģerboni. Konkursā par tiesībām drukāt pirmās Latvijas pastmarkas uzvarēja A. Šnākenburga tipogrāfija Mārstaļu ielā, Rīgā. Tipogrāfija pastmarku drukāšanai divkrāsu litogrāfiskajā drukā izmantoja 11 000 Vācijas impērijas armijas ģenerālštāba karšu lokšņu (uz katras satilpa 228 pastmarkas). Aptuveni puse no loksnēm tika perforētas, t.i. bija ar robiņiem, bet otra puse palika kā nodrukātas, un tās izmantotājiem nācās pašiem griezt ar šķērēm. Valdība pasūtīja 3 000 000 pastmarku 5 kapeiku nominālā. Inflācija bija tik strauja, ka kad pastmarkas nonāca pastā, vēstules pienācās līmēt jau divas 5 kapeiku markas. Līdz ar pirmo pastmarku parādīšanos, parādījās arī to kolekcionāri - Filatēlisti
Zināšanas - ir vienīgais ko nevar mums atņemt !
Liekam bildes pareizi - https://youtu.be/qjtgPk-wOZQ Samazinām bildes - https://youtu.be/iPLdwb9EAeg
|
|
| |
sancho76 | Datums: Piektdiena, 28.Janvārī.2011, 15:12 | Komentāri # 2 |
Klaidonis
Komentāri: 3215
Balvu ielāde ...
| Pastmarku kvalitātes kritēriji Pastmarku kvalitātes novērtēšana ir diezgan sīkumains un sarežģīts pasākums, tomēr ļoti svarīgs, jo ļauj noteikt jūsu pastmarku kolekcijas vērtību. Taču, ja pastmarkas krājat vien prieka pēc un jums nav svarīga jūsu kolekcijas vērtība naudas izteiksmē, varat arī ignorēt vienu otru no zemāk minētajiem kvalitātes kritērijiem. Pastmarku kvalitāte tiek vērtēta pēc vairākiem kritērijiem - vispārējā pastmarkas stāvokļa, zīmējuma centrējuma, zīmoga kvalitātes, perforācijas (zobojuma), līmes kvalitātes. Ir daudz dažādu defektu, kas var ietekmēt pastmarkas kvalitāti un tās vērtību. Cik daudz pastmarkas vērtība šādu defektu dēļ samazināsies, ir atkarīgs no defektu daudzuma un lieluma, no tā, cik konkrētā pastmarka ir reta, un vēl citiem kritērijiem. Pastmarkas vispārējo stāvokli nosaka pēc tās fizikālajiem parametriem. Par defektu tiek uzskatīts jebkas, kas pārmaina pastmarkas sākotnējo izskatu. Tās var būt ķīmiskas izmaiņas, uzraksti uz pastmarkas, traipi, papīra krokas un citi bojājumi, ieplēsumi, caurumi, trūkstoši gabali. Novērtējot pastmarku no šāda viedokļa jāņem vērā sekojoši kritēriji: * Pastmarkas priekšpuse - vai nav manāmi attēla bojājumi, vai pie pastmarkas nav kaut kas pielipis, vai tā nav netīra, apzīmēta vai aprakstīta, vai nav cita veida bojājumi. * Papīra kvalitāte - vai nav noplēsta kāda pastmarkas daļa, vai pastmarkai nav caurumi, plīsumi, locījumu vietas, krokas. Reizēm ražošanas procesā papīrā iekļūst svešķermeņi, kas uz pastmarkas redzami kā brūni vai melni punktiņi. Vietām pastmarkas otrā pusē papīrs var būt plānāks, kas liecina, ka pastmarka ir nemākulīgi noņemta no aploksnes, sabojājot papīru. * Perforācijas kvalitāte - zobojuma platums, vai netrūkst kādi zobiņi, vai nav norauti zobiņi pastmarkas stūros. Reizēm pastmarkai ir saīsināta perforācija vai arī pastmarku loksnes pēdējai rindai mala nogriezta taisna, bez perforācijas. * Līmes kvalitāte - vai līme nav bojāta, vai spiestuves oriģinālā līme nav atjaunota mākslīgi, vai uz līmes nav redzami pirkstu nospiedumi un netīrumi, vai uz pastmarkas līmes puses nav kaut kas pielipis. * Iespiedkrāsu kvalitāte - vai nav ķīmiska rakstura izmaiņas krāsās. Gadās pastmarkas, kam mēģināts ķīmiskā ceļā noņemt zīmogu, tādejādi sabojājot pastmarkas krāsu.
Zināšanas - ir vienīgais ko nevar mums atņemt !
Liekam bildes pareizi - https://youtu.be/qjtgPk-wOZQ Samazinām bildes - https://youtu.be/iPLdwb9EAeg
|
|
| |
sancho76 | Datums: Piektdiena, 28.Janvārī.2011, 15:14 | Komentāri # 3 |
Klaidonis
Komentāri: 3215
Balvu ielāde ...
| Reizēm gadās pastmarkas ar vieglu krokojumu. Šāds defekts rodas drukāšanas procesā, kad pastmarku papīrs mazliet saraujas, taču pastmarkas otrajā pusē uzklātā līme nesaraujas un papīrs sakrokojas. Ja šāds viegls krokojums ir visam konkrētās pastmarkas izdevumam, tas nav uzskatāms par defektu un pastmarkas vērtību nesamazina. Ja krokojums ir ievērojams, vai, ja no visas tirāžas tāds ir tikai atsevišķām pastmarkām, tas var samazināt pastmarkas vērtību. Daža veida bojājumus, sīkus plīsumus vai papīra defektus var ieraudzīt tikai lielā palielinājumā vai ultravioletajā gaismā. Pastmarku kvalitātes nosacījumi dažādās valstīs var atšķirties, atkarībā no to drukā izmantotās tehnoloģijas, papīra un laikmeta, kad pastmarka drukāta. Tāpēc dažkārt pie pastmarkas kvalitātes novērtējuma var lasīt piezīmi: „Ļoti laba kvalitāte šai valstij”. Svarīgs pastmarku kvalitātes rādītājs ir tās zīmējums un attēla centrējums. Labai pastmarkai jābūt ar stingru, skaidru poligrāfisko iespiedumu, pietiekami platām malām starp pastmarkas zīmējumu un perforācijas vietu, košām, labi izšķiramām krāsām. Zīmējuma centrējuma un zīmoga kvalitātes kritērijus nosaka pēc šādas skalas: # P (Poor) - sliktas kvalitātes pastmarka. Attēls stipri nobīdīts no centra un perforācijas skarts. Zīmogs neskaidrs, biezām, izplūdušam līnijām vai izsmērēts. Kolekcijai pastmarka derīga tikai gadījumos, ja tā ir īpaši vērtīga. Reizēm kolekcionāri šādas kvalitātes pastmarku tomēr ievieto albumā līdz brīdim, kamēr iegūs labākas kvalitātes pastmarku. # G (Good) - viduvējas kvalitātes pastmarka. Attēls nobīdīts un var arī būt nedaudz perforācijas skarts. Zīmogs biezām līnijām, neskaidrs. Nedrīkst būt ieplēsta vai netīra. Zemākās kvalitātes kolekcijas pastmarka. # F (Fine) - gandrīz labas kvalitātes pastmarka. Attēls nobīdīts vertikāli vai horizontāli, perforācija gandrīz skar zīmējumu, tomēr to nebojā. Senām pastmarkām pieļaujami nenozīmīgi attēla bojājumi, kas radušies perforācijas vai griešanas rezultātā. Nobīdes rezultātā vairākas attēla malas var būt līdz pat pastmarkas malai. Zīmogs biezāks nekā tas būtu normāli, iespējams aizsedz pastmarkas zīmējumu. Līme LH vai HH kvalitātē, atkarībā no pastmarkas vecuma. Bez acīmredzamiem defektiem. # F/VF (Fine/Very Fine) - attēls viegli nobīdīts vertikāli vai horizontāli, bet ne abējādi, perforācija zīmējumu neskar. Vismaz divas normāla izmēra pastmarkas malas, pārējās var būt nobīdītas, tomēr attēls nepieskaras pastmarkas malai. Zīmogs nebojā pastmarkas zīmējumu. Līmes kvalitāte LH vai HH, atkarībā no pastmarkas vecuma. Bez acīmredzamiem defektiem. # VF (Very Fine) - labas kvalitātes pastmarka. Attēls atrodas pastmarkas centrā, malas pietiekami platas, kaut arī ne vienmēr perfekti līdzsvarotas. Vismaz trīs normāla izmēra malas. Zīmogs viegls un skaidrs. Līme OG kvalitātē. Robojums nebojāts. # EF (Extremaly Fine) - gandrīz perfekta pastmarka. Attēls labi centrēts, visas malas vienāda platuma. Arī senāku izdevumu pastmarkām robojums neskar attēlu. Zīmējumam bagātīgas, spilgtas krāsas. Zīmogs viegls un skaidrs. Līme OG kvalitātē. Daudzām senāku izdevumu pastmarkām šāds kvalitātes līmenis pat nav iespējams. # S (Superb) - teicamas kvalitātes pastmarka. Perfekta no visiem viedokļiem. Diezgan rets kvalitātes novērtējums senām pastmarkām. Jaunu izdevumu pastmarkām šo kvalitātes vērtējumu parasti nelieto
Zināšanas - ir vienīgais ko nevar mums atņemt !
Liekam bildes pareizi - https://youtu.be/qjtgPk-wOZQ Samazinām bildes - https://youtu.be/iPLdwb9EAeg
|
|
| |
sancho76 | Datums: Piektdiena, 28.Janvārī.2011, 15:15 | Komentāri # 4 |
Klaidonis
Komentāri: 3215
Balvu ielāde ...
| Jāteic, ka kvalitātes novērtējums pēc šīs skalas ne vienmēr nosaka pastmarkas reālo vērtību. Ir gadījumi, it īpaši senu izdevumu pastmarkām, kad it kā viduvējs kvalitātes novērtējums tomēr ir labākais konkrētās valsts vai laikmeta pastmarkām. Tāpat tas ir arī ar citiem kvalitātes kritērijiem. Tāpēc nereti šādām pastmarkām tiek dots augstāks kvalitātes novērtējums ar piebildi: „Šā reģiona (valsts, laikmeta, izdevuma) pastmarkām”. Savukārt perforācijas (zobojuma) kvalitātes un veida noteikšanai tiek lietoti šādi jēdzieni: * IP (Imperf) - pastmarkas, kas izlaistas bez perforācijas un tiek atdalītas ar griezēja vai šķēru palīdzību. * SE (Straight Edges) - pastmarkas, kam viena vai vairākas malas ir bez perforācijas. Nejaukt ar ruļļu pastmarkām, kam vienmēr divas malas ir bez perforācijas, bukletu pastmarkām, kam arī viena vai vairākas malas nav perforētas, vai grieztajām (Imperf) pastmarkām, kam zobojums nemaz nav paredzēts. * RP (Reperf) - pastmarkas ar sākotnēji grieztām malām, kas vēlāk mākslīgi perforētas. Visbiežāk tas darīts negodīgos nolūkos, lai palielinātu pastmarkas vērtību. * SP (Short perf) - pastmarkas, kam vienai vai vairākām malām perforācijas rinda ir īsāka nekā paredzēts. * PP (Pulled perf) - pastmarkas, kur perforācija ir nepareizā vietā, uz pastmarkas attēla. Rodas spiestuvē, kad perforācijas gaitā pastmarku loksne tiek nejauši nobīdīta. * BP (Blind perf) - pastmarkas ar perforāciju, kam visi perforācijas caurumiņi nav pilnībā izdurti, atstājot tajos papīra paliekas.
Zināšanas - ir vienīgais ko nevar mums atņemt !
Liekam bildes pareizi - https://youtu.be/qjtgPk-wOZQ Samazinām bildes - https://youtu.be/iPLdwb9EAeg
|
|
| |
sancho76 | Datums: Piektdiena, 28.Janvārī.2011, 15:19 | Komentāri # 5 |
Klaidonis
Komentāri: 3215
Balvu ielāde ...
| Svarīgs faktors pastmarkas vērtības noteikšanai ir arī līmes kvalitāte. Sastopamas gan lietotas pastmarkas, uz kurām vēl ir saglabājusies oriģinālā līme, gan arī nelietotas pastmarkas, kas ir pilnīgi bez līmes. Dažus kolekcionārus līmes kvalitāte neuztrauc, kamēr citi vāc tikai tādas pastmarkas, kam saglabājusies oriģinālā, pastmarku spiestuvē uzklātā līme. Ja arī jums nav īpaša interese par līmes kvalitāti, tomēr būtu labi zināt vismaz tās pamatkritērijus. Tie ir: * NG (No Gum) - līme ir pilnībā izzudusi vai arī pastmarka vispār bijusi bez tās. * RG (Regummed) - sākotnējā līme aizstāta ar jaunu. Parasti tas tiek darīts maldināšanas nolūkos, lai pastmarku pārdotu kā nelīmētu. * PH (Previously Hinged) - līmēta pastmarka. Tiek lietoti arī apzīmējumi LH (Lightly Hinged), kas apzīmē pastmarku, uz kuras otras puses līmēšanas pēdas ir vieglas un gandrīz nemanāmas, kā arī HH (Heavily Hinged), kur līmēšanas pēdas ir ievērojamas un izteiktas. * DG (Disturbed Gum) - oriģinālās līmes bojājumi - pirkstu nospiedumi, burbuļi un citi defekti. * NH (Never Hinged) - pastmarka nav līmēta. Līmes pārklājums bez bojājumiem. Šāda kvalitāte tiek pielīdzināta spiestuves kvalitātei. * OG (Original Gum) - sākotnēja, nebojāta līme, kā no pastmarku spiestuves. Šo kategoriju mēdz apzīmēt arī ar jēdzienu MNH (Mint Never Hinged), kas nozīmē spiestuves kvalitāti. Avoti: © Ervīns Jākobsons. Pieejams tikai lietotājiem Vikipēdija Pieejams tikai lietotājiem
Zināšanas - ir vienīgais ko nevar mums atņemt !
Liekam bildes pareizi - https://youtu.be/qjtgPk-wOZQ Samazinām bildes - https://youtu.be/iPLdwb9EAeg
|
|
| |
Jaunākie foruma komentāri |
|
Tēma |
Pāriet |
Datums, Laiks |
Аutors |
Sadaļa |
| Karš Austr... | ▼ | 21.Decembrī.2024, 06:57 | Valduha | 1945 - līdz mūsdienām | Lasīt | Mūsdienu K... | ▼ | 19.Decembrī.2024, 21:45 | sālītis | Pļāpātuve | Lasīt | ..Valdis.. | ▼ | 12.Decembrī.2024, 13:55 | Valduha | Pļāpātuve | Lasīt | Sīrija | ▼ | 10.Decembrī.2024, 14:45 | Valduha | 1945 - līdz mūsdienām | Lasīt | Patronu id... | ▼ | 10.Decembrī.2024, 12:57 | Valduha | WW2 | Lasīt | Otrā front... | ▼ | 02.Decembrī.2024, 06:32 | Valduha | WW2 | Lasīt | Vermahta ž... | ▼ | 25.Novembrī.2024, 14:04 | Valduha | WW2 | Lasīt | Te rakstām... | ▼ | 22.Novembrī.2024, 20:41 | zed | Pļāpātuve | Lasīt | Āra galdiņ... | ▼ | 28.Oktobrī.2024, 15:30 | Valduha | Būve | Lasīt | Rusij77 sv... | ▼ | 25.Oktobrī.2024, 09:26 | nēģis | Pļāpātuve | Lasīt | |
Šodien forumu apmeklēja: nēģis, zed, Valduha, sālītis
Copyright sancho76 © 2008-2024
|
|
|