* Triju Zvaigžņu ordenis ir dibināts 1924. gada 24. martā, par piemiņu Latvijas Republikas tapšanai.

Ordeņa devīze ir:

Per aspera ad astra

Tulkojumā no latīņu valodas tas nozīmē: "Caur ērkšķiem uz zvaigznēm".

Līdz 1940.gada 17.jūnijam, kad padomju okupācija likvidēja Triju Zvaigžņu ordeni, ar to bija apbalvotas 8822 personas, bet ar ordeņa Goda zīmēm - 7973 personas.

Pēc Latvijas Republikas neatkarības atjaunošanas ar 1994.gada 25.oktobra likumu "Par Triju Zvaigžņu ordeni" ordenis tiek atjaunots. Likums nosaka ordenim to pašu devīzi, tās pašas ordeņa šķiras un goda zīmju pakāpes. Atjaunotais ordenis pirmo reizi piešķirts 1994.gadā.

Triju Zvaigžņu ordeņa metu autors ir latviešu mākslinieks Gustavs Šķilters. Triju Zvaigžņu ordeņus izgatavo juveliera un metālmākslinieka Jāņa Mikāna zeltkaļu darbnīcā "Kalvis".

Ordeņu lentītes jeb muarē tiek pasūtītas no Dānijas no firmas, kas lenti gatavoja 1920.gados, jaunās lentes tiek izgatavotas pēc tā paša laika analoga.

Triju Zvaigžņu ordenim nosacītas piecas šķiras:

* I - lielkrusta komandieris
* II - lielvirsnieks,
* III - komandieris,
* IV - virsnieks,
* V - kavalieris.

Triju Zvaigžņu ordeņa Goda zīmes:

* I pakāpes - zelta,
* II pakāpes - sudraba,
* III pakāpes - bronzas.

Ordeņa šķiru apraksts

Ordenis

Triju Zvaigžņu ordenis ir baltas emaljas krusts zeltītā aplokojumā. Krusta aversa centrā atrodas zilas emaljas medaljons stilizētā zeltītā aplokojumā. Medaljona vidū trīs zvaigznes. Krusta reversa centrā ir zeltīts medaljons ar devīzi "Per aspera ad astra" aplokojumā un ierakstu medaljonā "Latvijas Republika - 1918.g. 18.novembris".

Pirmās šķiras ordenis

Pirmās šķiras ordenis - lielā zvaigzne - ir piecstūru zvaigzne sudrabā. Attālums no zvaigznes viduspunkta līdz stūrim - 44 mm. Zvaigznes viduspunktā zilas emaljas medaljons zeltītā aplokojumā. Medaljona vidū trīs zvaigznes. Aplokojumā uzraksts "Par Tēviju". Kā īpašu balvu lielkrusta komandierim var piešķirt ordeņa ķēdi.

Otrās šķiras ordenis

Otrās šķiras ordenis - mazā zvaigzne - ir tāda paša veida kā lielā zvaigzne, tikai attālums no zvaigznes viduspunkta līdz stūrim - 41 mm.

Ordeņa krusts

Ordeņa krusta diametrs ir 40 mm kavalieriem un virsniekiem, 49 mm - komandieriem.

Ordeņa ķēde un lenta

Ordeņa ķēde sastāv no 10 zeltītiem posmiem. Ordeņa lente ir gaišzilā krāsā ar zeltītām svītrām, abpusīgi ielokota.

Triju Zvaigžņu ordeņa goda zīme

Triju Zvaigžņu ordeņa goda zīme ir apaļš vairogs 30 mm diametrā, kura aversā reljefi izcelts Triju Zvaigžņu ordeņa krusta attēls, bet reversā ir uzraksts "Par Tēviju" un zem tā liesmaina sirds. Vairogs aplokots ar ozola vainagu. 1. pakāpes zīme - zelta, 2. pakāpes - sudraba un 3. pakāpes - bronzas.

Ordeni nēsā tikai svētkos un svinīgos gadījumos pie attiecīga apģērba un ja to prasa pasākuma protokols. Pēc apbalvošanas ar augstākas šķiras ordeni zemākas šķiras ordeni vairs nenēsā.

* Kavalieri nēsā ordeņa krustu 32 mm platā lentē, bez rozetes, krūšu kreisajā pusē.
* Virsnieki nēsā ordeņa krustu 32 mm platā lentē, ar rozeti, krūšu kreisajā pusē.
* Komandieri nēsā ordeņa krustu 52 mm platā lentē ap kaklu.
* Lielvirsnieki nēsā ordeņa krustu tāpat kā komandieri un mazo zvaigzni krūšu labajā pusē.
* Lielkrusta komandieri nēsā pār labo plecu 110 mm platu lenti, kuras galu savienojumā piestiprināts 54 mm ordeņa krusts, vai ap kaklu ķēdi ar šo krustu un lielo zvaigzni krūšu kreisajā pusē.
* Ordeņa goda zīmi nēsā virs trijstūra veidā salocītas ordeņa lentes krūšu kreisajā pusē.

Ikdienā atsevišķos gadījumos nēsā ordeņa miniatūrzīmes vai mazās nozīmes (svinīga pieņemšana, oficiāla tikšanās).

Viestura ordenis ir Latvijas valsts militārs ordenis no 1938. līdz 1940. gadam un no 2004. gada. Tas veltīts senās patstāvīgās Latvijas varenības piemiņai. Ordeņu metu izstrādāja Herberts Mangolds, un tam bija divi veidi. Abu ordeņa veidu pamatā ir balti emaljēts krusts, kura galos ir 3 sarkani apļi. Šo krustu 45 grādu leņķī šķērso vai nu otrs balti emaljēts krusts (šāda veida ordeni piešķīra personām, kas nav kara dalībnieki), vai arī sakrustoti šķēpi (šāda veida ordeni pasniedz kara dalībniekiem). Abu veidu ordeņu centrā ir balti emaljēts medaljons ar sarkaniem burtiem VR (no Vesthardus Rex jeb valdnieks Viesturs). Ordeņa reversā lasāma ordeņa devīze "Confortamini et pugnate" un gada skaitlis 1219, kad sākās zemgaļu cīņas pret vācu iebrucējiem.

Ordeni piešķīra par militāriem nopelniem, nopelniem cīņā par neatkarību, drošības un sabiedriskās kārtības nodrošināšanā, robežu aizsardzībā, bruņoto spēku veidošanā, valstiskas apziņas veidošanā pilsoņos. Tā devīze ir: "Esiet stipri un cīnieties!"

Atzinības krusts (Croix de la reconnaissance) - 1938. gadā Latvijas Republikā izveidots apbalvojums "par izcilu Tēvijas mīlestību un par sevišķiem nopelniem valsts, sabiedriskajā, kultūras, zinātnes, sporta un izglītības darbā (par nopelniem uzskatāma uzticīga un uzcītīga kalpošana valsts vai pašvaldības dienestā, priekšzīmīga un godīga darba izpilde, ikviena sabiedriska kalpošana, tautas gara, pašdarbības un saimniecisko spēku attīstīšana)", pastāvējis līdz Latvijas okupācijai 1940. gadā, atjaunots 2004. gadā. Ar Atzinības krustu un tā goda zīmi var apbalvot fiziskās personas, arī ārvalstu fiziskās personas. Lai uzsvērtu tradīciju pārmantojamību, apbalvojumu veidoja līdzīgu Kurzemes un Zemgales hercogistes laika Atzinības ordeņa zīmei.

Metu darināja mākslinieks Gustavs Šķilters.

Ordeņa zīme ir balti emaljēts Maltas krusts ar zelta apmali. Krusta stūros – 8 zeltīti gredzeni, kas simbolizē astoņus Kurzemes hercogus, kuru laikā uzplauka hercogiste. Krusta centrā – medaljons, tā aversā – Latvijas Republikas lielais ģerbonis heraldiskās krāsās un gadskaitlis "1938", reversā – Kurzemes hercogistes ģerbonis un gadskaitlis "1710". Trīs krusta galos uz jostas leģendā ir ordeņa devīze: pour'les honn'etes ge'ns. Atzinības krustam ir piecas šķiras un četru pakāpju goda zīmes, bet 1940. gada 26. februārī tika izdarīti grozījumi Likumā par ordeņiem un goda zīmēm, nosakot, ka Atzinības Krustam ir trīs pakāpju goda zīmes un vēl sevišķā divu izmēru pirmā pakāpe. Kopš 2004. gada Atzinības krustam ir piecas šķiras, lielā un mazā sevišķās pakāpes goda zīme un triju pakāpju goda zīmes. Pirmās un otrās šķiras (lielā) krusta izmēri ir 84x84 mm, pirmās un trešās šķiras (vidējā) krusta izmēri — 49x49 mm, ceturtās un piektās šķiras (mazā) krusta izmēri — 40x40 mm. Ceturtās un piektās šķiras ordeņa zīmi ar lenti savieno astoņi ažūri zeltīti riņķīši. Ordeņa lente ir sarkana ar sudraba iemalu. Titulatūra: pirmā šķira — lielkrusta komandieris, otrā šķira — lielvirsnieks, trešā šķira — komandieris, ceturtā šķira — virsnieks un piektā šķira — kavalieris.
Goda zīme

Atzinības krusta goda zīmes aversā ir reljefi izcelts Atzinības krusta attēls, reversā attēlots vanadziņš ar gredzenu ķetnās un apļveida devīzi: "DOMAS UN DARBUS LATVIJAI". Atzinības krusta sevišķās pakāpes goda zīme ir zeltīta ar ažūru ozola vītni augšējā malā.

1991.gada barikāžu dalībnieka piemiņas zīme ir Latvijas Republikas valsts apbalvojums.

1991.gada barikāžu dalībnieka piemiņas zīmi (turpmāk arī — piemiņas zīme) nodibina, lai godinātu aktīvos Latvijas neatkarības aizstāvjus — barikāžu dalībniekus.

Piemiņas zīmi piešķir barikāžu dalībniekiem par 1991.gada janvārī un augustā parādīto drošsirdību, pašaizliedzību un iniciatīvu, par ieguldījumu organizatoriskajā un apgādes darbā, kā arī tām personām, kuras morāli un materiāli atbalstīja 1991.gada barikāžu dalībniekus.

Piemiņas zīme, kas 1991.gada barikāžu dalībniekiem piešķirta pēc viņu nāves, tiek izsniegta viņu piederīgajiem.

1991.gada barikāžu dalībnieka piemiņas zīme ir ozollapu vainagota vairoga veida medaļa 4 cm diametrā, uz kuras attēlots lauva, kas tur mazāku vairogu ar sakrustotām atslēgām. Virs pamatvairoga ir uzraksts "LR 1991", bet piemiņas zīmes otrajā pusē — uzraksts "Par Latviju".

Piemiņas zīme nēsājama uz sarkanbaltsarkanas 30 mm platas lentes, turklāt tikai svētkos un svinīgos gadījumos, bet ikdienā atļauts nēsāt piemiņas zīmes mazo nozīmīti 20 mm diametrā vai piemiņas zīmes lentes atgriezumu.