1. mīts. Lietojot alkoholu, var ātrāk sasildīties

Alkoholiskos dzērienus bieži mēdz uzskatīt par sildošiem. Kāpēc? Cilvēki ir pārliecināti, ka spirtam ir siltuma efekts un nosalušam cilvēkam pašas labākās zāles ir malks stipra dzēriena.

Šajā apgalvojumā ir pavisam nedaudz patiesības. Ķermeņa atdzišanas gadījumā palīdz apmēram 50 grami degvīna vai konjaka — šāda alkohola deva paplašina asinsvadus un normalizē iekšējo orgānu apasiņošanu. Turpmākās alkohola devas palielina asinsriti ādā — tā kļūst sārta un rodas patīkama siltuma sajūta. Tomēr šis mirklis ir mānīgs — vienlaikus pastiprinās arī siltuma atdeve, un organisms sāk atdzist vēl vairāk. Turklāt cilvēks to nemaz nemana, jo viņam ir mānīga sajūta, ka viss ir kārtībā. Secinājumi? Alkoholisko dzērienu sildošais efekts ir krietni pārspīlēts.

2. mīts. Alkohols palielina apetīti

Alkohols patiešām rosina apetīti. Tomēr vieglu izsalkuma sajūtu provocē tikai stiprie dzērieni, turklāt mazā daudzumā. Runa ir par 20–25 gramiem degvīna, kas iedarbojas uz sāta sajūtu un uz mirkli to «iemidzina». Process notiek ne mazāk kā 15–20 minūtes, tāpēc nav pareizi iedzert «apetītes veicināšanai» tieši pirms ēšanas — apetīte taču neparādīsies pāris sekunžu laikā!

Turklāt alkohols pirms ēšanas arī nav pareizā izeja. Tas pārāk agresīvi iedarbosies uz tukšā kuņģa gļotādu, tāpēc pastiprināti izdalīsies kuņģa sula. Vai gastrīta veidošanās nav pārāk augsta cena, lai paēstu ar apetīti?

3. mīts. Alkohols likvidē stresu

Ļoti bieži noguruši cilvēki mēģina sev uzlabot garastāvokli, lietojot alkoholu, kaut arī tas nav īsti pareizi. Lai mazinātu iekšējo saspringumu un atslābinātos, var iedzert pavisam nedaudz — 20–30 ml degvīna vai konjaka vai 40 ml vīna vai martini.

Diemžēl visbiežāk šim mērķim tiek patērēti daudz lielāki alkohola daudzumi, un šajā gadījumā scenārijs var attīstīties divējādi. Viens variants — palielinās nogurums, pasliktinās garastāvoklis un parādās savdabīga depresija, kas liek justies vēl sliktāk. Otrs variants — alkohola izraisīta eiforija, kas neizbēgami beidzas ar depresiju. Nevienā no variantiem stress nemazinās.

Tāpēc — ja vēlies mazināt stresu, lietojot alkoholu, dari to ar prātu.

4. mīts. Alkohols paaugstina darbaspējas

Daudzi ir pārliecināti, ka alkohola ietekmē ir vieglāk strādāt. Runa nav par vidēju vai augstu reibuma pakāpi, kad notrulinās visas jūtas un reakcijas, bet gan par nelielu alkohola devu, kas aktivizē domāšanu.

Tomēr šī sajūta ir pilnīgi subjektīva, kā pavisam nesen pierādīja kāds austrāliešu zinātnieks, kas veica dažādus pētījumus. Izrādās, viegli iereibušiem cilvēkiem domāšana un reakcija var paātrināties, tomēr tā bieži mēdz būt kļūdaina. Turklāt pat nelielas alkohola devas pazemina koncentrēšanās un spriestspējas kvalitāti.

Secinājums viens — strādāt «zem grādiem» ir dārgāk. Varbūt arī darbs tiks paveikts ātrāk, taču tiks pieļautas kļūdas.

5. mīts. Alkohols pazemina asinsspiedienu

Daudzi hipertoniķi domā, ka var pazemināt spiedienu, iedzerot kādu glāzīti, jo alkohols taču paplašina asinsvadus… Jā, zināma taisnība šajā apgalvojumā ir — nelielas alkohola devas tik tiešām mazina asinsvadu sieniņu tonusu. Tomēr jāņem vērā arī tas, ka alkohols paātrina sirds darbību, savukārt arteriālais spiediens vistiešākajā veidā ir atkarīgs no asins apjoma, ko izpumpē sirds. Jo lielāks apjoms, jo augstāks spiediens. Tādēļ nekādā gadījumā alkoholu nedrīkst uzskatīt par zālēm hipertonijas ārstēšanai.

Situācija kļūst vēl nopietnāka tāpēc, ka daudzi alkoholiskie dzērieni satur bioloģiski aktīvas vielas, kas arī mēdz iedarboties uz arteriālo spiedienu — visbiežāk negatīvi.

6. mīts. Kvalitatīvs alkohols nav kaitīgs

Nekvalitatīvs alkohols, protams, ir kaitīgāks par kvalitatīvu, tomēr zini, ka jebkurš alkoholiskais dzēriens indē organismu.

7. mīts. Alkohols ir labas zāles pret saaukstēšanos

Neskaitāmi cilvēki ārstējas no saaukstēšanās ar degvīnu — pievienojot ābolus, medu, piparus un vēl daudz ko citu. Uzskata, ka šāds «kokteilis» gan pazemina temperatūru, gan ārstē iesnas un mazina kakla sāpes. Neviens gan nezina, kā radusies šāda ideja, un uzskata, ka senatnē visi ārstējās ar šo metodi. Mūsdienu medicīna gan šādu ārstēšanās veidu neatzīst. Pirmkārt, tāpēc, ka «uguns dzira» nekādā veidā neuzlabo imunitāti. Otrkārt, iekaisušam kaklam spirts nodara vairāk ļaunuma nekā labuma — pēc «ārstēšanās» kakls sūrstēs vēl vairāk. Tādēļ nevajag ticēt degvīna ārstnieciskajam spēkam. Taču var palīdzēt nedaudz uzsildīts sarkanvīns — tam piemīt spēja stimulēt organisma imūnsistēmu.

8. mīts. Alus nav alkohols

Valda uzskats, ka, tā kā alus ir vājš alkoholiskais dzēriens, tas nekaitē veselībai. Šim maldam var būt katastrofālas sekas. Alū tik tiešām nav daudz alkohola, tomēr tas nenozīmē, ka šis dzēriens ir nekaitīgs. Tas, tāpat kā citi alkoholiskie dzērieni, izraisa nopietnu atkarību.

Ne velti pēdējā laikā aizvien biežāk tiek runāts par tā saukto alus alkoholismu — apiņu dzēriens ļoti nelabvēlīgi ietekmē aknas un sirdi. Ņemot to vērā, nedrīkst alu uztvert kā limonādi un ik dienu patērēt vairākus litrus. Šāds neprāts ļoti ātri atspoguļosies uz tavu veselību.

9. mīts. Alkoholam nav kaloriju

Daudzas sievietes veic visu apēsto kaloriju uzskaiti, taču aizmirst par izdzerto. Alkoholam ir ļoti augsta enerģētiskā vērtība, turklāt, jo dzēriens ir stiprāks, jo vairāk kaloriju tam ir. Viens no kalorijām visbagātākajiem dzērieniem ir degvīns, turklāt šīs kalorijas ir nevērtīgas, jo tās veido tikai spirts.

Nedaudz citādāka situācija ir ar vīnu. Šā dzēriena enerģētisko vērtību daļēji nodrošina ogļhidrāti, kas viegli šķeļas un pārstrādājas. Tādēļ vīns tik ļoti neietekmē cilvēka figūru.

Jebkurā gadījumā alkohols satur ļoti daudz kalorijas, tāpēc, pirms iedzert, padomā ne tikai par savu veselību, bet arī par figūru.

10. mīts. Jāuzkož, nevis jāuzdzer

Lielākā daļa uzskata, ka, iedzerot stipru dzērienu, nekavējoties ir jāuzkož, jo uzdzerot alkohols tiek šķīdināts. Šis apgalvojums nav īsti pareizs, jo jānoskaidro, kādas uzkodas ir domātas — siltas vai aukstas. Aukstajām uzkodām ir ļoti zema spēja neitralizēt alkoholu, un tas diezgan ātri uzsūcas asinīs. Tas pats notiek, ja tiek «uzdzerts». Tādēļ, domājot šādi, sulas un limonādes var likt vienā plauktiņā ar augļiem un dārzeņu salātiem.

Citādāk ir ar karstiem un taukainiem ēdieniem — tie pazemina etanola uzsūkšanos, samazina reibumu un tādēļ tiek uzskatīti par pašām labākajām uzkodām, ar ko nevar sacensties neviens «uzdzeramais».