• Alus jādara vecā mēnesī, tad tas neskābst un ir veselīgs.
S. Gūberts, 1688.
• Priekš alus darīšanas va­jaga ēst gaļu, jo tad darītais alus būs mīksts un patīkams.
K. Bika, Gaujiena.
• Alu darot jāliek trauks tā, ka viņam nevar apiet apkārt, ci­tādi alus skābst.
M. Navenickis, Zasa.
•   Kad iesalu lika žeirī, tad sūtīja kādu mājinieku uz kaimi­ņiem pēc sieta, lai alus labāki te­cētu.
P. J. Raudavietis, Bērzaune.
• Kad raugu alam nesot, tad nedrīkstot atpakaļ skatīties, lai alus labi rūgtu.
K. Gailis, Ventspils.
• Alum ieraugu taisot, dum­ji jādzied un jāsmej.
K. Jansons, Plāņi.
• Alu raudzējot un kubulā pildot, jādzied un jākliedz, lai alus būtu stiprs.
O. Pelēce, Jaunpiebalga.
• Kad alu darot liek raugu, tad stipri jākliedz, lai alus labi rūgtu.
Šķila, Nīca.
• Kad alu darīja, tad priekš rūgšanas to nedrīkstēja citādi saukt kā par lācīti. Tāpat arī bēr­ni to nedrīkstēja nāburgiem stās­tīt.
J. Rubenis, Ērgļi.
• Pirms alu lej raudzēt ku- bulā, pēdējais jāizslauka ar ciimTu, lai alus būtu biezs kā cimds.
O. Pelēce, Jaunpiebalga.
•   Kad alu raudzē, tad uz pārsegta kubla jāsviež cepure un jāsauc: „Dzīvo kā virs!" Tad alus būs stiprs un labi rūgs.
O. Pelēce, Jaunpiebalga.
•   Alu darot, nedrīkst neko slaucīt, citādi alu dzefot izcelsies strīdus.
A. Bīlenšteina rokraksts, Jaunauce.
•   Kamēr alu darīja, nebija brīvi galvas sukāt, lai dzerdami ne­kaujas.
J. Rubenis, Ērgļi.
• Alu darot, nedrīkst galvu sukāt un utis kaut, tad kaujoties dzērēji.
J. Cinovskis, Snēpele.
•   Kad alu dara, ja tad utis kauj, lad alu dzerot viri kaujas.
N. Druviņa, Stende.
• Kad alu darot utis kauj, lad viri dzerot kausies.
Lagzdiņa, Sabile.
• Kad alu dara, tad skala ogli nedrīkst nolauzt pie alus mu­cas, jo tad dzejot kaušoties.
T. Dzintarkalns, Talsi.
• Kad alu dara, nedrīkst maisamo klapēt, citādi dzerot nai­dojas.
J. Cinovskis, Snēpele.
• Alu darot, nedrīkst pie­sis! ļiiii kubla malas, kur jau alus atrodas, citādi alus dzērēji plēsī­sies.
A. Itīlenšteina rokraksts, Jaunauce.
•   Kad alu dara, tad misu tecinot nedrīkst alu lielīt, citādi iznāks nelabs.
O. Darbiņš, Birži.
• Alu darot, nedrīkst jautāt, vai jau misa tek, jo tad vairs ne­tek.
E. Lācis, Tirza.
• Ja uz tā kubla, kur alus rūgst, uzliek cepuri, tad alus būs tik stiprs kā vīra galva.
A. Bīlenšteina rokraksts, Kazdanga.
• Alu brūvējot jābūt dusmī­gam, lai alus būtu stiprs.
K. Bruņinieks, Sēme.
• Alu darot saimniecei jā­aizsprauž cūku kaunamais dūcis aiz mucas stīpām, lai bez viņas zi­ņas neviens neietu alu dzert; kas dzēris, tas palika slims.
S. Skrastiņa, Vaive.

Alus sakarā ar svi­nībām.

•   Alu ziedoja arī Dieviņam pie vītoliem jeb liepām.
J. Rubenis, Ērgļi.
• Alum vajadzēja būt ap Jurģiem, Jāņiem un Miķeļiem.
J. Rubenis, Ērgļi.
• Kad alus izdarīts, tad pir­mā alus šlenka jālej rijas speltē un jāsaka jeb jādzied: „Visi rijas puteklīši gaida manu veldzēšanu."
K. Jansons, Gatarta.
•   Jauns alus saskaities, tā­pēc viņš tāds balts raugās.
Veca vārdnīca (17. g. s.).
•    Pār roku nedrīkst otram liet alu, ne citu ko, tad pašam piekāpās kas ļauns. Pār roku var liet tikai medniekam.
L. Reiteris, Lubāna.
•   Ja lej alu no pudeles pāri pār roku, tad lējējs uz dzērāju do­mā ko ļaunu.
E. Lappuķe, Jelgava.
• Alu dzerot, trauku laiž ap­kārt, tā kā miežus sēj.
K. Jansons, Plāņi.
• Alu dzerot, senāk šā saru­nājušies. Viens teicis: „Alus stai­gā." Otrs atbildējis: „Dievs dod man ar' satikties!" [Sal. kristīša­na.]
P. Š., Rauna.
• Ja alus saburts un iet ārā no traukiem, tad jāņem trauku lu- pats, jānoslauka, kas izgājis, un jā­iemet krāsnī vai citā ātrā ugunī. Alus tūlīt apstāsies.
J. K. Dambergs, Ēdole.
•   Ja alus ir apburts, tad pastāvīgi puto. No tā alus kādu drusku vajaga ieliet kādā trauciņā, izvilkt ecēšu trešo naglu un tai caurumā izliet to alu. Tad naglu vajaga ielikt vecā vietā, bet ačgār- niski. Kad nagla ir ielikta, vajaga to atkal pavilkt drusku atpakaļ, ci­tādi burvim jāmirst.
F. Brīvzemnieks, 1881. VI, 205.
• Lai, alu dzefot, nereibtu galva, tad jāēd sāls.
V. Poriete, Palsmane.

Alus dziedēšanā.

•   Gadās, ka, dzerot tikai drusku alu, tūliņ nāk vēmiens. Lai atsvabinātos no tādas kaites, tad sestdienā pirtī jāņem savas bikses un jānoslauka ar tām trīs reiz mu­te. Tad kaite pāries.
F. Brīvzemnieks, 1881. VII, 194.
• Ar pirmo alus pilienu, žeipa kublu vaļā taisot, var iz­dziedēt visas vainas.
K. Jansons, Plāņi.
•   Ja deviņu alus krūžu sa­skalas atrociņis iedod kādam sli­mam, tad viņš paliek vesels.
K. Jansons, Plāņi.