Vienīgais dabiskais apgaismojums uz mūsu planētas ir Saules gaisma. Tās gaisma izplatās viļņu veidā, līdzīgi kā no ūdenī iemesta akmens. Izstarotā spektra diapazons ir milzīgi plašs - no 10-10 cm (gamma starojums) līdz 10 km (zemfrekvences radioviļņi). Cilvēkam redzamā spektra daļa atrodas diapazonā (4,3 ÷ 7) · 1014 Hz un to sauc par redzamo gaismu vai vienkārši gaismu. Katrā šīs spektra daļas frekvencē gaismai ir sava, atšķirīga krāsa. Parasti, izņemot redzamo spektra daļu, pie jēdziena gaisma pieskaita arī spektra elektromagnētiskās daļas - ultravioleto un infrasarkano. Gaisma izplatās taisnvirzienā, par ko liecina ēnas, kas krīt no objektiem, kā arī attēla formēšanās caur nelielu caurumu kamerā (Camera Obscura). Gaismas ātrums atkarīgs no vides ietekmes, kurā tā izplatās. Vakuumā tā izplatās ar ātrumu 30 · 1010 cm/s.
Lielākā daļa priekšmetu, kas atrodas mums līdzās, gaismu atstaro. Atstarotās gaismas intensitāte atkarīga no priekšmeta īpašībām, kā arī no gaismas krišanas leņķa. Balta papīra lapa atstaro apmēram 80% no krītošās gaismas, bet melna krāsa tikai 2 - 3 %. Spīdīgas un matētas virsmas gaismu atstaro atšķirīgi. Kad gaismas atstarošanās leņķis no gludas, pulētas virsmas ir vienāds ar krītošās gaismas leņķi, šo virsmu sauc par spoguli. Savukārt no matētas virsmas gaisma atstarojas dažādos leņķos un veidojas izkliedēta gaisma.
Gaismas staru laušana
Kad gaisma sasniedz divu caurspīdīgu virsmu robežu, tā maina savu virzienu - lūzt. Ar to izskaidrojams, ka nūjiņa, kas ielikta ūdenī, izskatās salauzta: gaisma atstarojas no tās nūjiņas daļas, kas atrodas ūdenī, un, sasniedzot robežu ūdens - gaiss, maina savu virzienu. Lūšanas stiprums ir atkarīgs no gaismas pārvietošanās ātruma abās vidēs. Jo ātrums atšķirīgāks, jo gaismas lūšana lielāka. Gaismas ātruma attiecību vakuumā un konkrētā vidē sauc par šīs vides gaismas laušanas koeficientu. Tā kā blīvākā vidē gaismas ātrums ir mazāks nekā vakuumā, tad gaismas laušanas koeficients dabā vienmēr ir lielāks par 1 (ūdenim - 1,3, stiklam - 1,5, dimantam - 2,4). Turklāt katrai gaismas krāsas daļai lūšanas koeficienti atšķiras.
Ja gaismas stars krīt caur stikla plāksnīti, tad sasniedzot pirmo robežu tas lūzt, bet izejot cauri plāksnītei un sasniedzot otru robežu, atkal lūzt, tikai pretējā virzienā. Savukārt, gaismai ejot caur prizmu, gaismas stars lūzt divas reizes vienā virzienā. Un tā kā laušanas koeficients katrai krāsai atšķiras, veidojas redzams krāsu spektrs. Šīs gaismas laušanas īpašības piemīt arī fotoaparāta lēcām, kā dēļ iespējams iegūt redzamu attēlu. Bet par to sīkāk sadaļā par fotoaparāta optiku.
Apgaismojums ir atkarīgs no vairākiem kritērijiem: gaismas avota(u) tipa, veida, spilgtuma un attāluma līdz objektam. Pamatā izšķir divus gaismas tipus - dienasgaisma un mākslīgais apgaismojums. Abi tipi dalās tiešajā gaismā, sānu gaismā, pretgaismā un izkliedētā gaismā.
Ziedo vietnes attīstībai!
