Tuvāko un tālāko asuma dziļuma zonas robežas jebkuram mainīgajam var izteikt ar matemātiskas formulas palīdzību:
tuvākā asuma dziļuma plakne = Fu(F+cf)/F2+ucf, tālākā plakne = Fu(F–cf)/F2+ucf, kur u – asuma iestādīšanas distance, c – izkliedes apļa diametrs uz filmas vai matricas, f – izvēlētās diafragmas lielums un F – objektīva fokusa attālums. Aprēķinos visas garuma mērvienības jālieto vienādās vienībās – milimetros vai centimetros, vai collās.

Pieļaujamais izkliedes apļa diametrs atkarīgs no apstākļiem, kādos gatavā fotogrāfija būs aplūkojama. Parasti pieņem, ka cilvēks ar normālu redzi un labā apgaismojumā spēj atšķirt divus atsevišķus punktus kā atsevišķus, ja tie redzami leņķī 21/4 loka minūtes. Tas nozīmē, ka punktiem jāatrodas 0,166 mm attālumā vienam no otra, ja skatās no 25 cm attāluma. Ja tie būs tuvāk, tad tie saplūdīs vienā un acs tos uztvers kā jau neasu laukumu.

Ja pieņem, ka 0,166 mm ir minimāli pieļaujamais izkliedes apļa diametrs uz asi attēlotā attēla laukumiem un pieņem, ka 21x30 cm (A4) fotogrāfijas formāts, ko cilvēks aplūko no aptuveni 25 cm attāluma, tad var izrēķināt pieļaujamo izkliedes apļa diametru uz negatīva vai matricas plaknes.

21x30 cm fotogrāfija atbilst apmēram trīs reizes palielinātam 6x9 cm negatīvam un tas nozīmē, ka uz negatīva pieļaujamais izkliedes apļa diametrs nedrīkst pārsniegt 0,055 mm. Savukārt, tāda paša izmēra fotogrāfija no 24x36 mm negatīva ir palielināta jau astoņkārtīgi un attiecīgi izkliedes apļa diametram jābūt ne lielākam par 0,021 mm. Bet, ja fotogrāfija ir lielāka, piemēram, 40x60 cm, tad izkliedes apļa diametrs būs divas reizes lielāks.

Digitālajā fotogrāfijā pieļaujamais izkliedes aplis uz matricas ir daudz mazāks, jo pati matrica ir maza, taču to kompensē nelielie objektīva fokusa attālumi, kas veido ļoti lielu asuma dziļumu.

Praktiski tas nozīmē, ka uz mazāka izmēra fotogrāfijām mēs varam pieļaut lielākas asuma kļūdas, ko mazā izmēra dēļ acs neuztvers. Taču kopējot lielformāta fotogrāfiju, viss, kas bija nedaudz neass, jau būs pavisam neass.

Hiperfokālais attālums

Ja objektīvu nofokusē uz bezgalību, tad attālums no kameras un tuvākā objekta, kas ir pietiekamā asumā, sauc par hiperfokālo attālumu. Tas atkarīgs no objektīva fokusa attāluma, no diafragmas atvēruma lieluma un lielākā asā izkliedes punkta diametra: H = F2/fc, kur H – hiperfokālais attālums, F – objektīva fokusa attālums, f – izvēlētās diafragmas lielums un c – izkliedes apļa diametrs uz filmas vai matricas.

Attiecība starp hiperfokālo attālumu un asuma dziļumu ir nemainīga neatkarīgi no asuma iestādīšanas punkta. Mainās asuma dziļuma zonas attālumi, bet hiperfokālais attālums šai zonai paliek nemainīgs un atrodas aptuveni 1/3 no asuma dziļuma zonas sākuma. Piemēram, ja asuma dziļuma zona ir no 1 metra līdz 5 metriem, tad hiperfokālais attālums ir aptuveni 2,3 m attālumā, ja asuma dziļuma zona ir no 4 m līdz 25 m, tad hiperfokālais attālums ir 11 metri. Praksē hiperfokālo attālumu izmanto, lai, zinot objektīva īpašības, ātri un aptuveni iegūtu nepieciešamo asuma dziļuma zonu. To ērti pārbaudīt, izmantojot objektīva asuma dziļuma skalu – asuma dziļuma robežas uz skalas būs vienādā attālumā no fokusēšanas attāluma indikatora, bet hiperfokālais attālums būs tieši uz indikatora.

Autors: Elmārs Rudzītis