Šodien ar cienījamo Olafu izlēmām parušināties Ķekavas pusē pa dziļajiem mežiem. Pirmie 5 soļi mežā un slapjā dumbrājā smuka cara laiku poga Nr.7. Sasniedzām pirmos kara laiku rakumus un sapratām ka esam riktīgā zirgūzī nonākuši - kopā vismaz 30 zirgu pakavus un n-tos puspakavus sarakām. Turpat arī dzeloņdrāšu šķēres izraku un kādu sauju arisakas patronu. Padevāmies vēl gabaliņu dziļāk un nu jau senākas vēstures elpu sajutām. Olafam metāla svilpe, man pāris muskešu lodes, viena pagaidām vēl nenosakāma monēta un poga. Būtu gan jau arī sudrabu, zeltu pierakuši, bet sāka līt lietus un vilkāmies malā... Te biedra Olafa veikums Gan jau rīt kādu savu bildi ievietošu.Ja vari - dari, ja nevari - nesāc!
Te būs tās šķēres un nezināmā monēta... jo vairāk to mājās mērcēju un tīrīju jo bezcerīgāka kļuva. Ar pogu Nr. 7 notika tas pats, ļoti skāba grunts tur acīmredzot. Ja vari - dari, ja nevari - nesāc!
Tādas vietas nav retums. Kad bija "Bērzkroga plenērs" pie Garā, uzdūros zirgu kapsētai. Toreiz gan biju nedaudz "apslimis" , tāpēc ātri metu mieru... Otrreiz zirgu kapsētai uzdūros Ērgļu pusē. Vietā, kur ielenktie krievi notiesāja savus zirgus. Ja atmiņa neviļ, tad no meža izstiepu kādus 70 gabalus... Tev nebūs svešu tautu Dievus turēt augstāk par savējiem!
Ir man arī senāk tādas vietas gadījušās tikai no 2.pasaules kara laikiem... bez pakaviem vienreiz bija arī bedre pilna ar zirgu kauliem. Kara laikos zirga steikspārkaisīts ar sāli un pipariņu uz ugunskura viegli apcepts, kas gan var būt labāks par to. Ja vari - dari, ja nevari - nesāc!