|
Ziedo vietnes attīstībai!
Holmas cietoksnis
| |
Valduha | Datums: Sestdiena, 01.Jūnijā.2013, 17:46 | Komentāri # 1 |
Stāstnieks
Komentāri: 12294
Balvu ielāde ...
| 1942. gada 8. janvārī sākās krievu lieluzbrukums vācu Ziemeļu un Centra armiju grupu salaides vietā starp Ilmeņa un Seligera ezeriem. Ar 6 armijām (vēlāk tika iesaistīta arī 1. triecienarmija) lieliniekiem izdevās samērā viegli pārraut vācu aizsardzības līniju,tomēr viņu tālākos plānus izjauca divi, vienādi nozīmīgi, tomēr stipri atšķirīgi, vērmahta noturēti atbalsta punkti. Viens bija 3000 km2 plašais Demjanskas placdarms ar 6 divīzijām (apmēram 100 000 karavīru), otrs - tikai 2 km2 lielais un 5500 vīru aizsargātais „Holmas cietoksnis”. Holma bija neliels rajona centrs ar 12 000 iedzīvotājiem, bet ar milzīgu stratēģisku nozīmi. Purviem un mežiem bagātajā Lovates augštecē uz D no Valdaja augstienes, Holma bija vienīgais ceļu mezgls, kurš nodrošinātu krievu 3. triecienarmijas (ģenerālis Purkajevs) tālāku virzību uz rietumiem. 18. janvārī pilsēta jau bija pilnībā ielenkta ar 3 !!! lielinieku divīzijām, kurām nemitīgos uzbrukumos trīs ar pusi mēnešu laikā tā arī neizdevās to ieņemt. Galvenā kaujas līnija (GKL) atradās 60 km uz rietumiem. Pilsētu aizstāvēja no dažādām karaspēka vienībām saformētā ģenerāļa Teodora Šērera kaujas grupa, kurā ietilpa arī 8 latvieši no latviešu brīvprātīgo bataljona, starp kuriem bija arī Oskars Perro, kurš par tās aizstāvēšanu, kā pirmais latvietis, tika apbalvots ar Dzelzs krustu (vēlāk emigrācijā sarakstīja grāmatu „Holmas cietoksnis”). Pirmajās aplenkuma dienās aizstāvju apgāde notika ar transportlidmašīnu JU-52 palīdzību, kurām sapieri bija izveidojuši apmēram 70m garu skrejceļu netālu no Ziemeļu kapsētas, bet, kad krievi izlauzās tā tiešā tuvumā, munīcija un pārtika tika piegādāta ar planieriem vai ar izpletņiem nomestos konteineros, jeb tā saucamajās „torpēdās”. Pavisam Holmas cietoksnī nosēdās pāri par 80 planieriem, bet vācu gaisa spēki zaudēja 27 Ju-52 lidmašīnas. Interesants ir fakts, ka Holmas aizstāvjiem nebija artilērijas, kas pilsētas noturēšanu padarīja neiespējamu. To atrisināja ģenerāļa fon Ukermana kaujas grupa, kurai izdevās šaurā koridorā pievirzīties 10 km attālumā no pilsētas, un izvietot smagās baterijas no 218. artilērijas pulka un 536. artilērija diviziona. Ar GKL tās savienoja šaura „nabas saite” 50 km garumā. Pašā Holmā atradās divi artilērijas novērotāji (virsleitnants Feists un leitnants Detmans), kuri iemanījās tik precīzi koriģēt uguni, ka spēja tiešā trāpījumā sašaut uzbrūkošos krievu tankus. Ievainotie sākumā tika izvietoti pilsētas centrā esošo mūra ēku kompleksā, bet tad krievi no spiegiem uzzinājuši precīzas lazaretes koordinātas, vērsa pret to artilērijas viesuļuguni, kā rezultātā daudzi smagi ievainotie gāja bojā zem drupām, vai sadega. Rūpīgi pārķemmejot pilsētu tika atrasti arī diversanti, kurus pakāra. Vēlāk ievainotos izvietoja atsevišķās ēkās, lai vairs nebūtu tādas cilvēku koncentrācijas vienuviet. Pēc kāda boļševiku uzbrukuma, kad prettriecienā viņi tika izsisti no ieņemtā rajona atklājās kārtējās sarkano zvērības. Krievu rokās bija kritis kāds ievainoto savākšanas punkts. Smagi ievainotie, kuri nebija spējuši atkāpties, bija izvilkti ārā ziemas salā un aplieti ar ūdeni. Protams, ka visi bija nosaluši. Interesants ir fakts, ka par spīti ielenkto, šķiet, bezcerīgajam stāvoklim, pirms katra lielāka krievu uzbrukuma Holmā ieradās sarkanarmiešu pārbēdzēji. Tā kā nebija kas gūstekņus apsargā, tie brīvi klaiņoja pa pilsētu, un veica dažādus palīgdarbus (kritušo transportēšanu, apģērba savākšanu no kritušajiem krievu karavīriem), jo par velti vācieši nevienu nebaroja. Arī pilsētas iedzīvotāji ņēma aktīvu dalību saimnieciska rakstura darbos. Kā atzīmēja Oskars Perro, pa visu ielenkuma laiku nebija neviena gūstekņa bēgšanas gadījuma. Viens no lielinieku uzbrukumiem izcēlās ar velnišķīgu izdomu un pārgalvību. Pēc artilērijas sagatavošanas uguns iestājās aizdomīgs klusums. Stipri putināja, tāpēc neko lāga nevarēja arī saskatīt. Tomēr gaisā kaut kas virmoja, un pieredzējušie karavīri sajuta briesmas. Tad kādam neizturēja nervi, un tika atklāta uguns. Tanī brīdī šķietamā sniega siena 15 – 20m attālumā sakustējās, un pārvērtās ļimstošos sarkanarmiešos. Izrādījās, ka katram krievam bija baltais maskēšanās tērps, vienā rokā ar baltu krāsu apsmidzināta kupla eglīte, bet otrajā automāts PPŠ. Ja viņiem būtu izdevies pārvarēt atlikušos 20 m, cietokšņa liktenis būtu izšķirts. Lieki piebilst, ka nākamajā dienā liela daļa pilsētas aizstāvju bija apbruņojušies ar tā saucamajām „kazas kājām” (PPŠ). Pats kritiskākais brīdis cietoksnī pienāca 1. maijā, kad ģenerālis Purkājevs organizēja vēl nebijušu apmēru masu uzbrukumu Holmai. Pēc ļoti intensīvas artilērijas sagatavošanas, sarkanarmieši ar nebeidzamiem viļņiem nāca virsū pilsētai. Doma bija skaidra – kaut kad jābeidzas munīcijai un aizstāvju morālajam spēkam. Tā bija īsta lopkautuve, kurā kāvēji galu galā sāka pagurt. Pamazām apklusa viens otrs „kaulu zāģis”, zem nebeidzamās dzīvās masas spiediena, aizstāvji sāka atkāpties. Līdz valdošajai augstienei Lovates krastā krieviem bija atlikuši vairs tikai pārsimt metri, kad pēkšņi parādījās no Spilves lidostas izsauktie stukasi. Viens vilnis pēc otra galīgi izšķaidīja uzbrūkošo sarkanarmiešu masas. Pilsēta bija glābta. Lai arī 3. maijā krievi atjaunoja uzbrukumus Holmai, no rietumiem nākošais kaujas troksnis (tur ģenerāļa fon Ukermana kaujas grupa veica izšķirošo triecienu Holmas aplencējiem) deva aizstāvjiem papildus motivāciju nosargāt savu cietoksni. 5. maijā Holmu sasniedza pirmie vācu tanki un triecienlielgabali. Uz to brīdi ierakumos atradās vairs tikai ap 1000 kaujasspējīgu vīru. 2200 bija krituši, bet 2300 ievainoti. Tā beidzās šī visa kara laika unikālākā aizstāvēšanās operācija.
Tev nebūs svešu tautu Dievus turēt augstāk par savējiem!
Komentāru rediģēja Valduha - Sestdiena, 01.Jūnijā.2013, 17:48
|
|
| | | | | |
Kurmis909 | Datums: Sestdiena, 01.Jūnijā.2013, 22:40 | Komentāri # 6 |
Tematiķis
Komentāri: 224
Balvu ielāde ...
| Iespaidīgs stāsts! Visu cieņu tiem vīriem, kuri varonīgi cīnījās par savu dzimteni, un kuriem vairs nebija lemts tajā atgriezties, vismaz ne tādā kāda tā bija palikusi atmiņās.
|
|
| |
pirats | Datums: Sestdiena, 01.Jūnijā.2013, 23:04 | Komentāri # 7 |
Tematiķis
Komentāri: 179
Balvu ielāde ...
| Iesaku izlasit O.Perro grāmatu " Holmas cietoksnis" , interesanta kaut kur vareja lejupladet e-formataa
Komentāru rediģēja pirats - Sestdiena, 01.Jūnijā.2013, 23:08
|
|
| |
Spiky | Datums: Svētdiena, 02.Jūnijā.2013, 15:58 | Komentāri # 8 |
Tematiķis
Komentāri: 229
Balvu ielāde ...
| Paldies Tev Valduha. Tiešām iespaidīgs stāsts un apraksts un + vel foto. Paldies.
Daudzi grib gūt Panākumus taču maz ir tādu, kas izlemj doties to meklējumos.
|
|
| |
Baloo | Datums: Svētdiena, 02.Jūnijā.2013, 17:48 | Komentāri # 9 |
Tematiķis
Komentāri: 165
Balvu ielāde ...
| Quote (pirats) Iesaku izlasit O.Perro grāmatu " Holmas cietoksnis" , interesanta
Tiem, kas nav lasījuši un vēlas palasīt lūk arī grāmata .pdf Pieejams tikai lietotājiem
Komentāru rediģēja z3r0 - Svētdiena, 02.Jūnijā.2013, 17:49
|
|
| | | |
Valduha | Datums: Pirmdiena, 03.Jūnijā.2013, 12:15 | Komentāri # 12 |
Stāstnieks
Komentāri: 12294
Balvu ielāde ...
| Quote (Muitnieks) Interesanti ir O.Perro spriedumi par vāciešu politiķiem un politiku ieņemtajās teritorijās. Tā arī bija. Omītes brālis - vecs leģionārs teica: "To, ko iekaroja vācu karavīri, pa_irsa vācu politiķi!" Kad 1941. gadā "iekaroto" teritoriju iedzīvotāji viņus sagaidīja kā atbrīvotājus, Hitleram likās, ka ar "zemākām" rasēm nav vērts brāļoties, bet pēc 6. armijas zaudēšanas, kad fričiem sāka aptrūkties karavīru, lielmanība noplaka, bet bija jau par vēlu... ... diemžēl...
Tev nebūs svešu tautu Dievus turēt augstāk par savējiem!
|
|
| |
Muitnieks | Datums: Otrdiena, 04.Jūnijā.2013, 09:58 | Komentāri # 13 |
Cienījams cilvēks
Komentāri: 1720
Balvu ielāde ...
| Labrīt! Vakar atkal lasīju cietoksni. Kaut kā O.Perro ne visai veicas ar tehniskām lietām! Viņš raksta, ka noņēmuši no Ju - 52 ātršāvēja ložmetēju, ko sākumā nekādi nav varējuši nostiprināt pozīcijās, tas lēkājis lai gan piestiprinājuši bērza bluķim un tikai vēl diviem vīriem turot bērza bluķi bijis iespējams vest tēmētu uguni. Apskatot Ju - 52 bruņojumu redzam, ka uz lidmašīnas tiek uzstādīts viens MG - 131 ložmetējs kalibrs 13 mm un divi MG - 15 kalibrs 7,92 mm. Tātad iznāk, ka no lidmašīnas pozīciju aiztāvēšanai noņēmuši MG - 15 (1250 šāvieni/minūtē), tas protams ir vairāk nekā spēja izmest MG - 34 (900 šāvieni/minūtē), kurš 1942. gada sākumā bija cietokšņa aiztāvju rīcībā, jo MG - 42 vēl nebija palaists ražošanā, bet vai MG - 15 tā purinātu, ka tikai nostiprinot uz bērza bluķa un vēl diviem vīriem turot iespējams vest tēmētu uguni, kaut kas te nerīmējas, tad jau MG - 42 arī vajadzētu turēt trīs vīriem (līdz 1500 šāvieni/minūtē). Pēc apraksta vairāk liekas, ka no Ju - 52 noņēmuši MG - 131, kuram nav lielāka ātršāvība, kā MG - 34, bet ir lielāka caursišanas spēja un šaujot ar 13 mm ložmetēju to tiešām vajadzētu stiprināt pie bērza bluķa un vēl diviem vīriem turēt bluķi.
|
|
| |
Valduha | Datums: Trešdiena, 05.Jūnijā.2013, 10:25 | Komentāri # 14 |
Stāstnieks
Komentāri: 12294
Balvu ielāde ...
| Tā arī ir. Viņš bija domājis smago ložmetēju. Salīdzinot ar parastajiem makšiem un degteroviem, to var saukt par ātršāvēju. Un ņemot vērā kalibru un caursišanas spējas, visumā iespaidīgs verķis. Turklāt arī psiholoģiskais moments nav mazsvarīgs. Dzirdot smagā ložmetēja tarkšķi, sajūta nevarētu būt uz priekšu dzenoša... Pievienots (04.Jūnijs.2013, 22:19) --------------------------------------------- Viena nianse, kuru nupat konstatēju - Holmas iedzīvotāju skaits uz 1939. gadu bija 6071 cilvēks. Tos 12 000 ņēmu no V. Lāča grāmatas "Otrais pasaules karš". kur viņš to ņēma - nezinu... Pievienots (05.Jūnijs.2013, 10:25) --------------------------------------------- Par cik "Tante Ju" (tā friči sukuši Ju-52) bija salīdzinoši neaizsargāta, Holmas apgādē izmantoti arī vidējie bumbvedēji He-111 (tā saucamie henkeļi) no 4. un 53. bumbvedēju eskadriļas. Klāja ieroči arī tādi paši - MG-15 un MG-131,
Tev nebūs svešu tautu Dievus turēt augstāk par savējiem!
|
|
| | | |
Jaunākie foruma komentāri |
|
Tēma |
Pāriet |
Datums, Laiks |
Аutors |
Sadaļa |
| Karš Austr... | ▼ | 21.Novembrī.2024, 06:42 | Valduha | 1945 - līdz mūsdienām | Lasīt | Mūsdienu K... | ▼ | 20.Novembrī.2024, 23:48 | sālītis | Pļāpātuve | Lasīt | Vermahta ž... | ▼ | 19.Novembrī.2024, 16:28 | Valduha | WW2 | Lasīt | Te rakstām... | ▼ | 11.Novembrī.2024, 04:56 | Valduha | Pļāpātuve | Lasīt | Otrā front... | ▼ | 02.Novembrī.2024, 18:20 | Valduha | WW2 | Lasīt | Āra galdiņ... | ▼ | 28.Oktobrī.2024, 15:30 | Valduha | Būve | Lasīt | Rusij77 sv... | ▼ | 25.Oktobrī.2024, 09:26 | nēģis | Pļāpātuve | Lasīt | Laika apst... | ▼ | 30.Septembrī.2024, 11:32 | sālītis | Pļāpātuve | Lasīt | Sveicam Ze... | ▼ | 28.Septembrī.2024, 23:57 | zed | Pļāpātuve | Lasīt | Vācu karas... | ▼ | 14.Septembrī.2024, 09:35 | Valduha | WW2 | Lasīt | |
Šodien forumu apmeklēja: zed, Valduha, sālītis
Copyright sancho76 © 2008-2024
|
|
|