|
Ziedo vietnes attīstībai!
|
1941. gada katastrofa
| | |
| Valduha | Datums: Otrdiena, 10.Janvārī.2017, 08:52 | Komentāri # 27 |
|
Stāstnieks
Komentāri: 12294
Balvu ielāde ...
| Te tāda skaudra krievu kara veterāna vēstule ar viņa spilgtākajām atmiņām par 1941. - 43. gadu. Par to kā veselus bataljonus bez artilērijas piesega dzina uz vācu ložmetējiem, kā soda bataljonu, kurš vācu intensīvās uguns piespiests pie zemes klajā laukā, apzināti iznīcināja ar katjušu zalvi, kā leitnantu, kurš pa mežiem izlauzies no ielenkuma pie savējiem, nošauj štāba priekšā. Pats šokējošākais bija fakts, ka no viņa vienības tika saformēta 12 vīru nodaļa, kuru pārģērba vācu formās, un kuri 41.-42. gada bargajā ziemā, tēlodami "fašistus", dedzināja pašu krievu sādžas, nolemdami sievietes un bērnus sala nāvei... ...skaudri...
Pieejams tikai lietotājiem
Tev nebūs svešu tautu Dievus turēt augstāk par savējiem!
|
| |
| |
| Valduha | Datums: Otrdiena, 10.Janvārī.2017, 08:58 | Komentāri # 28 |
|
Stāstnieks
Komentāri: 12294
Balvu ielāde ...
| Te nelieli izvilkumi no vēstules tiem, kuriem nav pieeja minētajam saitam:
В конце ноября, когда мы уже стояли в обороне под Тулой, на наш дивизион вышел из окружения лейтенант. Расплакался от радости. Больше месяца пробирался из окружения, голодный и холодный. Накормили мы его и отправили в штаб полка. Через несколько минут вывели лейтенанта на крыльцо дома и на глазах у людей застрелили.
Через несколько дней после этого на нас вышел мл. лейтенант Петр Филиппович Шило. Мороз 40 градусов, а он в офицерском плаще, пилотке и в хромовых сапогах. Рассказал, как он, окончив Ленинградское училище связи, получил направление в Шепетовку. Ехал в поезде. Не доехал, попал в окружение. Вышел. Арестовали. Посадили в тюрьму, заполненную офицерами окруженцами. Каждое утро арестованных выводят во двор. Двух-трех человек, старших по званию расстреливают перед строем. До младшего лейтенанта очередь не дошла. Направили в 50-ю армию в Брянскую область. Не дошел. Опять окружение. И вот, вышел на нас. Теперь мы были поумнее, в штаб не отправили, а спрятали мл. лейтенанта. А когда нашего начальника связи дивизиона забрали в штабную батарею, Петра Филипповича Шило поставили на довольствие и назначили начальником связи дивизиона. Как кончилась война, капитану Шило предложили поехать воевать в Грецию, а когда он отказался, его демобилизовали. Поступил и окончил Военно-механический институт, проработал всю жизнь начальником конструкторского бюро военно-морского флота.
Выходили мы из окружения настолько истощавшие и голодные, что падали и засыпали на ходу. Думали, Родина накормит. Вместо хлеба дали бумагу – накладные, по которым мы должны были брать у населения, то есть отбирать у голодных женщин с детьми, зерно, если находили, и последнюю кормилицу – корову. Мы плакали, видя, как женщины рвали на себе волосы. Детей оставляли на голодную смерть.
Прошло уже 70 лет, а я не могу забыть, и никто мне не может сказать, ради чего творились такие преступления. В то время, как у крестьян выметали последние зернышки, тут же рядом стояли элеваторы с зерном. 30 ноября 1941 года ходил в разведку. Дошел до станции Хомяково, это рядом с Тулой. Километрах в шести соседняя станция Ревякино уже у немцев. Наших войск нет. Элеватор стоит с пшеницей, а в складах затаренные пшеницей мешки. Пять человек рабочих с учебными винтовками охраняют зерно, видно, от своего же населения. Им приказано элеватор и склады зажечь, как только немцы пойдут на Хомяково.
6 декабря начали наступать. Сплошной линии обороны нет. Противник держится в деревнях. Каждое строение, каждое окно – это огневая точка. Солдаты и офицеры возмущаются, почему мы не делаем так, как немцы? Не заходим с флангов, с тыла? Сплошной-то обороны нет. Но генералы нас не слышали.
Горизонт на западе почти каждую ночь освещался пожарами. Писали и говорили, что это немцы жгут деревни. Я верил. Пока не узнал правду. Как-то в конце войны, за рюмкой, старший сержант Подгорный – начальник радиостанции, раскрыл тайну. Подгорный – высокий рыжий солдат, часто на некоторое время исчезал. Пытались узнать, где он был, но безуспешно. А тут он мне рассказал, какие страшные преступления совершал наш любимый Сталин. Я больше чем уверен, что без его приказа никто не мог такое совершить.
Подгорный рассказал, что их было подобрано 12 человек высоких рыжих солдат. Время от времени вызывали их в штаб дивизии и переодевали в форму немецких солдат, вооружали немецкими автоматами, давали задание и отправляли в тыл немецкой обороны. Два человека знало немецкий язык. Проходили по указанным деревням, выгоняли жителей из домов. На сборы давали 15 минут. Затем проходили с факелами и деревню сжигали. Люди, а это были женщины, дети и старики, вряд ли выживали. Морозы в ту зиму были до 40 градусов. Крик, слезы, а что делать? Приказ. Мы тоже плакали, говорил он, а жгли. Был случай, когда двое мужиков оказали сопротивление. Застрелили.
Tev nebūs svešu tautu Dievus turēt augstāk par savējiem!
|
| |
| |
| Valduha | Datums: Otrdiena, 10.Janvārī.2017, 09:01 | Komentāri # 29 |
|
Stāstnieks
Komentāri: 12294
Balvu ielāde ...
| Февраль 1942 года. Калужская область, Сухиничи. Наступаем на деревню Попково. Двухэтажное кирпичное здание школы. Большая кирпичная церковь. Все дома кирпичные. Окна превращены в амбразуры. Перед деревней в полный рост окопы с ледяным валом. Справа и слева пока еще обороны нет. В течение трех дней, каждый раз после вялой артподготовки из-за сараев МТС на открытую снежную поляну выходит полк, да там и остается. Кого пуля минует, тот замерзнет.
Слева от нас когда-то стояли две деревни по 20-25 деревянных домов. Теперь их уже не было. В то время когда наша дивизия наступала на Попково, на рассвете подошла к деревням прибывшая с Дальнего Востока стрелковая дивизия. Шла в первый и последний бой побатальонным строем. Без артподготовки, неся большие потери еще на подходе, а в зоне пулеметного огня уничтожена была полностью. Тела устилали снег без просветов. Нас туда перебросили уже после ухода противника из Попково. Но и здесь мы противника не застали. Уничтожив дивизию, немцы отошли, заминировав пути отхода.
Погибших сибиряков свезли к единственному оставшемуся от деревни строению – стоявшему на опушке леса большому сараю для сена, уложили штабелями в сарае и вокруг и сожгли. А нам зачитали приказ о расстреле командира, комиссара и начальника штаба загубленной дивизии. И таких жутких сталинско-жуковских наступлений было очень много. Прошло много десятков лет. Многое выветрилось из памяти, а дневники нам вести строго запрещалось. Я долго нарушал, прятал в противогазной сумке. Выследили и украли. Жалко.
1943 год. Ока. Впереди город Болхов. Ночь на воскресенье. Немцы выставили репродукторы. Крутят русские песни и приглашают нас переходить к ним. А в это время переправляется через Оку только что прибывший штрафной батальон. За ночь продвинулся на 3-4 км. Утром немцы очухались и весь батальон уничтожили. Помощи никто не оказал. А через сутки пришел другой батальон, штрафной или нет, узнать не удалось. За ночь он переправился через Оку. Противник, обнаружив, открыл артиллерийский огонь. Батальон кучно залег. В это время подошел дивизион «Катюш» и открыл огонь по залегшему батальону (тогда еще стреляли термитными ракетами). Три человека остались живыми из, как минимум, восьмисот человек.
Взяты Орел и Чернигов. В первых числах октября вышли к Днепру. Старинный город Любеч. Малочисленные стрелковые полки форсируют Днепр вплавь и на набитых сеном или соломой плащ-палатках. Плавсредств нет. Потонуло больше солдат и офицеров, чем погибло от вражеского огня. Редко кто мог в холодной октябрьской воде в обмундировании и с винтовкой переплыть широченную реку с быстрым течением.
Пушки нашей батареи перетащили по дну реки с помощью веревок. Плацдарм – 300 м окопов по берегу реки. К концу месяца наши наблюдательные пункты уже в 800 метрах от берега. Дальше, в бывшей деревне противник окопался, и продвинуться не удается. Ночью переправляется на плацдарм батальон, человек 700-800. Повторно мобилизованные, видимо, бывшие солдаты и офицеры Юго-западного фронта, оказавшиеся осенью 41-го в окружении под Киевом. Их даже в военную форму не переодевали. Винтовка на пять человек. Без артподготовки на немецкие пулеметы. Не вышел ни один человек. Расстреляны все, кроме виновного во всем этом. Это то, что видели мы на нашем небольшом участке фронта. А фронт широк, и надо полагать, что и на других участках происходило подобное. Люди для Сталина были, что мусор. Зачем их беречь, бабы еще нарожают…
Tev nebūs svešu tautu Dievus turēt augstāk par savējiem!
|
| |
| |
| Valduha | Datums: Piektdiena, 08.Decembrī.2017, 23:33 | Komentāri # 30 |
|
Stāstnieks
Komentāri: 12294
Balvu ielāde ...
| Rovnas - Brodu tanku kauja.
Par šo katastrofu bija atsevišķa tēma tālajā 2013. gadā.
Rovnas - Brodu tanku kauja.
Krievu vēsturnieks Marks Soloņins ir izpētījis gan krievu, gan vērmahta arhīvus par šo "tanku kauju". Realitāte ir pārsteidzoša - par tanku kauju to nu galīgi nevar nosaukt. Par kauju starp Sarkanās Armija tanku un Vērmahta kājnieku divīzijām - daļēji. Bet būtībā tā bija visparastākā bēgšana un tanku pamešana... 
Sākumā neliels citāts no iepriekšminētās tēmas:
Quote rudis (  ) Sākumam mazliet matemātikas:
Lielkaujā piedalijās:
No padomju puses:
8, 9, 15, 19 un 22. mehanizētie korpusi ar šādu tehniku 33 КВ-2, 136 КВ-1, 48 Т-35, 171 Т-34, 2.415 Т-26, ОТ-26, Т-27, Т-36, Т-37, БТ-5, БТ-7. Kopā - 2.803 Kaujas mašīnu. [Военно-исторический журнал, N11, 1993]. Uz rietumiem no Brodiem - 4. mehanizētais korpuss, Visspēcīgākais visā pasaulē: 892 tanki, tostarp 89 КВ-1 un 327 Т-34. 24 jūnijā 8.tanku divīzija (325 tanki,tostarp: 50 КВ un 140 Т-34 )
Kopā: 3.695 tanki
No vermahta puses:
Četrās tanku divīzijās, kas sastādija trieciena pamatkodolu šajā virzienā , bija: 80 Pz-IV, 195 Pz-III (50mm), 89 Pz-III (37mm), 179 Pz-II, 42 BefPz.(kamandieru mašīnas), bet 28 . jūnijā pievienojās 9. tanku divīzija: 20 Pz-IV, 60 Pz-III (50mm), 11 Pz-III (37mm), 32 Pz-II, 8 Pz-I, 12 Bef-Pz).
Kopā: 628 tanki
Nākas koriģēt, ka nav pieminēts 4. un 5. mehanizētie korpusi, pie kam 4., 8. un 15. MK bija paši varenākie visā Sarkanajā armijā. Tajos trijos vien bija 2293 tanki (neskaitot tanketes!), no tiem 712 KV-1 un T-34 (attiecīgi 229 un 483).
Armiju grupai "Dinvidi", neskaitot tanketes Pz-I, bija vien 666 tanki, kuriem, tīri teorētiski, pret šiem krievu kolosiem nebija izredžu...
Turklāt vācu 9. tanku divīzija atradās rezervē, un šajās kaujās dalību neņēma. Tātad, no uzbrukumā iesaistītajiem 666 tankiem 1/5 daļu (133 tankus) varam atrēķināt - atliek 533...
Par cik "Rovnas - Brodu tanku kaujas", reāli, nemaz nebija, aplūkosim vispārējo spēku samēru starp vācu armiju grupu "Dienvidi" un padomju Dienvidrietumu fronti. 
Strēlnieku (kājnieku) divīzijas
Vācija:
Kopā ar armiju grupas rezervi, 24 kājnieku divīzijas (tajā skaitā 4 vieglās ar 2 kājnieku pulkiem triju vietā).
PSRS:
32 strēlnieku divīzijas + 2 kavalērijas divīzijas. Un tas, neskaitot otro stratēģisko ešelonu (16. un 19. armija ar 16 strēlnieku divīzijām)
Spēku samērs 1 : 2
Tanku un motorizētās divīzijas:
Vācija:
5 tanku divīzijas un Leibstandarte "Adolf Hitler" (uz to brīdi mehanizēta brigāde) ar 666 tankiem (kopā ar Pz-I tanketēm - 728), kā arī 42 triecienlielgabaliem.
PSRS:
8 mehanizētie korpusi (16 tanku divīzijas un 8 motodivīzijas) ar aptuveni 4700 tankiem (neskaitot tanketes un 800 BA-10 bruņumašīnas ar 45mm lielgabaliem) + otrajā stratēģiskajā ešelonā esošajām, vēl 3 tanku un 1 motorizēto divīziju.
Spēku samērs motorizētajās vienībās 1 : 5
Spēku samērs tankos 1 : 7 (bez 16. armijas 4 divīzijām)
Aviācija
Vācija:
247 bumbvedēji un 109 iznīcinātāji - kopā 356 kaujas lidmašīnas (te jāpiebilst, ka, neskatoties uz krievu ģenerāļu atmiņu grāmatām, pikējošo bumbvedēju Ju-87 šajā frontes sektorā NEBIJA!
PSRS:
586 bumbvedēji un 1174 iznīcinātāji - kopā 1760 kaujas lidmašīnas
Spēku samērs 1 : 4,9
Un tas nav nekāds brīnums, jo Dienvidrietumu fronte krieviem bija galvenais triecienspēks, paredzētajai "Eiropas atbrīvošanai". Kāpēc viss izvērtās tā, kā izvērtās? Par to turpinājumā...
Tev nebūs svešu tautu Dievus turēt augstāk par savējiem!
|
| |
| | |
| Valduha | Datums: Svētdiena, 10.Decembrī.2017, 21:29 | Komentāri # 32 |
|
Stāstnieks
Komentāri: 12294
Balvu ielāde ...
| Pirms aplūkojam katra mehanizētā korpusa bēdīgo galu, jāņem vērā daži apstākļi, kas bija kopīgi visām Sarkanās Armijas vienībām.
1. Vācu uzbrukums krievus pārsteidza pašā "nepatīkamākajā" brīdī - bija uzsākta 2. stratēģiskā ešelona izvēršana. 1. stratēģiskais ešelons (tuvāk robežai esošās vienības) vēl gaidīja pavēli par izvēršanos izejas pozīcijās, paredzētajai "Eiropas atbrīvošanai". Doma bija vienkārša - abi ešeloni savas izejas pozīcijas sasniedz vienlaikus. Katras 1. ešelona vienības štāba seifā atradās "sarkanā aploksne", ar pavēli par tās uzdevumu, sākoties karam. Par cik kara sākuma scenārijā vācu uzbrukums nebija paredzēts, tad arī "sarkanās aploksnes" saturēja pavēles, kurām nebija nekā kopīga ar robežu aizsardzību. Tas radīja situāciju, kad daudzas Sarkanās Armijas vienības 22. jūnijā uzsāka maršu uz vietām, kurām nebija nekādas stratēģiskas nozīmes aizsardzības organizēšanā, tanī pat laikā, atkailinot fronti tieša vācu trieciena priekšā.
2. Vienības pirmajās kara dienās saņēma pretrunīgas pavēles gan no armijas, gan frontes komandieriem, gan Maskavas. Tas radīja neaptveramu haosu...
4. MK
Kā jau minēju, Ļvovas izvirzījumā dislocētie, 4. 8. un 15. mehanizētie korpusi tanku ziņā bija paši varenākie visā Sarkanajā armijā.
4. MK (81. Mot. div., 8. un 32. T. div.) komandēja bēdīgi slavenais ģenerālis Vlasovs.
81. Mot.D.
Kā vienota vienība tā tika izjaukta jau 22. jūnija rītā. Ar 6. Armijas k-diera pavēli viens pulks tika izņemts Ļvovas aizstāvēšanai, viens bataljons kopā ar 32. TD diviem tanku bataljoniem nosūtīts uz ZR (Radzehuva, Vērmahta 11. TD uzbrukuma rajons). 22. un 23. jūnijs pagāja maršējot no vienas vietas uz otru... Reālu kaujas darbību divīzija uzsāka vien 24. jūnijā, kad saņēma pavēli, kopā ar 8. TD. satriekt ienaidnieku pie Nemirovas (uz R no Ļvovas, tagadējā Polijā). Šajā sektorā uzbruka vācu 68. kājnieku un 1. kalnu divīzijas.
24. jūnija kaujās divīzija pazaudēja 36 tankus (no 238), bet jau 25. jūnijā kaujā pie Nagutā sastāvēja vien no viena strēlnieku bataljona, artilērijas pulka un divām tanku rotām. Kur palika pārējas divas tanku rotas (no 238 tankiem pēc 36 zaudēšanas, bija atlicis mazāk par 100) - nav zināms. Prettanku divizions un izlūkbataljons arī bija pazudis. Ar blakus esošo 8. TD. sadarbības nebija. 25. - 26. jūnijā 81. Mot. D. atliekas tika ielenktas un iznīcinātas.
8. TD.
Tās sastāvā bija 50 KV, 140 T-34, 62 BT-7 un T-26, kā arī 60 T-28 (tanks bija paredzēts cīņai ar kājniekiem, bet Ļvovas izvirzījumā vāciešiem tanku nebija).
Līdzīgi kā 81. Mot.D., arī 8. TD. pirmās divas kara dienas pavadīja braukājot no viena punkta uz otru. Tikai šoreiz manevru mērķis bija "maldināt pretinieku, par lielu tanku spēku dislokāciju Ļvovas izvirzījumā"!!! 24. jūnijā tā saņēma pavēli kopā ar 81. Mot. D. satriekt ienaidnieku pie Nemirovas. Šajā kaujā (pēc divīzijas atskaites) tika zaudēti 19 T-34 tanki. Interesantākais ir lasāms Vērmahta atskaitēs par šo kauju. Pie Nemirovas viņi redzēja 19 tankus, kuri visi tika sašauti! Ko darīja pārējie krievu tanki, ir neatbildēts jautājums. Vismaz vācieši tos nemanīja...
25. jūnija nesekmīgajā kaujā divīzija atkal pazaudēja 19 tankus. Un tas arī viss. 26. jūnijā no abiām tanku pulku atliekām tika saformēts tanku bataljons ar 65 tankiem, un nosūtīts uz Brodu rajonu 15. MK. pakļautībā.
Tātad no 312 tankiem kaujā tika pazaudēti 38. Kur palika vēl 209 tanki? ...varam vien minēt...
32. TD.
Tās sastāvā bija 49 KV, 173 T-34, 128 BT-7 un T-26. (kopā 350 tanki!) Tanku T-34 skaita ziņā - rekords visā Sarkanajā Armijā!
Divi tanku bataljoni (no 8) kopā ar 1 pulku no 81. Mot.D., kā jau minēts augstāk, tika nosūtīti uz ZR (Radzehuva, Vērmahta 11. TD uzbrukuma rajons).
Šī divīzija "manevrus" veica jau veselas 3 dienas. Pirmā un pēdējā kauja notika 25. jūnijā uz R no Ļvovas. Tajā tika zaudēti 15 tanki. Nākamajā dienā divīziju nosūtīja uz Ļvovas izvirzījuma D malu, lai satriektu vācu tanku kolonnu, kuras tur nemaz nebija! 27., 28. un 29. jūniju divīzija atkaujoties no Vērmahta 257. kājnieku divīzijas, atkāpās Ļvovas virzienā... Interesanta taktika. Divīzija ar 335 tankiem atkāpjas kājnieku priekšā...
29. jūnijā saņemta pavēle atkāpties uz Ļvovu. Atkāpšanās turpinājās līdz pat Dņeprai... ...pie Dņepras tā ieradās ar 81 tanku (12 KV, 27 T-34 un 42 BT-7 un T-26)!!! Kaujas laukā zaudēti 43 tanki (15 vienīgajā kaujā 25. jūnijā, 11 tankus zaudēja divi, uz Radzehuvu nosūtītie bataljoni, 8 tika zaudēti "cīņās" ar vācu 257. kājnieku divīziju, vēl 9 10. jūlijā pirms Dņepras sasniegšanas. Kur palika pārējie 226 tanki???
Tā jau pirmajā kara nedēļā 4. MK beidza savu eksistenci. Interesanti apskatīt to Vērmahta vienību zaudējumus, kuras spēja sakaut šo "bruņutehnikas milzi". Korpusa divīzijas nonāca kaujas saskarē ar trim vācu kājnieku divīzijām (1. kalnu, 68. un 257.). Te vēl jāpiebilst, ka šīs vienības cīnījās arī ar Ļvovas izvirzījumā dislocētajām krievu strēlnieku divīzijām. Tad nu 24. - 26. jūnijam (tieši šajās dienās notika kaujas ar 4. MK) vērmahta zaudējumi bija šādi:
1. kalnu div.: 101 kritis, 235 ievainoti
68. kājnieku div.: 114 krituši, 433 ievainoti
257. kājnieku div.: 23 krituši, 67 ievainoti
Tev nebūs svešu tautu Dievus turēt augstāk par savējiem!
|
| |
| | |
| sālītis | Datums: Pirmdiena, 11.Decembrī.2017, 12:03 | Komentāri # 34 |
|
Cienījams cilvēks
Komentāri: 2315
Balvu ielāde ...
| Interesanti, vai vispār pastāv kādas pārskatāmas tabulas vai arī grafiskas shēmas ar bruņoto grupējumu sadalījumiem un skaitliskajām vērtībām? Piem, kas ir korpuss, kas ir divīzija, kas ir armija utt. un cik apakšvienības un kādas tur katrā atkal satilpst, kādas pakāpes komandieris ir katrā. Es no saviem dienesta gadiem aptuveni atceros savas daļas iedalījumu. Bijām kādi pārdesmit zaldāti vadā, mūsu 3 vadi veidoja rotu, tad no rotām (neatceros, cik) veidojās bataljons un tālāk arī vairs nezinu. Droši vien skaitliskie lielumi vienībās nebija vienādi gan pēc ieroču veidiem, gan valstu piederībām? Protams, aktīvu kauju laikos notika straujas skaitliskās samazināšanās, par to es nerunāju.
|
| |
| | |
| Valduha | Datums: Otrdiena, 12.Decembrī.2017, 22:42 | Komentāri # 36 |
|
Stāstnieks
Komentāri: 12294
Balvu ielāde ...
| 15. MK
(10. un 37. T. Div. un 212. Mot. Div.)
Par cik Vērmahta 48. tanku korpusa triecienam vistuvāk atradās 4. un 15. MK, tad tieši tie 22. jūnijā saņēma Dienvid-Rietumu frontes komandiera pavēli, kopīgā uzbrukumā sakaut vācu spēkus, kas lauzās virzienā uz Radzehuvu.
Par cik 4. MK atradās 6. armijas pakļautībā, tās komandieris nevēlējās šķirties no šī varenā spēka. Paredzamajam triecienam viņš izdalīja vien 2 tanku un vienu motorizēto bataljonu (Par šīs vienības "smago kauju" būs minēts nedaudz vēlāk).
Tad nu viss trieciena spmagums gūlās uz 15. MK pleciem...
Korpusa efektīvai izmantošanai bija divi varianti:
1. Kā to paredzēja pirmskara plāns, tam kopā ar 4. MK vajadzēja dot triecienu Vācijai no Ļvovas izvirzījuma Z malas. Tas trāpītu Vērmahta 1. tanku grupu flangā.
2. Vērmahta 48. tanku korpusam, lai izietu uz Brodu - Dubnas - Rovnas šosejas, vajadzēja šķērsot Strjas upi. Purvaino zemieņu un mežu dēļ, tas bija izdarāms tikai divās vietās - pie Šurovices un Berestečko. 15. MK vajadzēja vien nobloķēt abus vienīgos, vācu tankiem izmantojamos ceļus, un lieta būtu darīta.
Tomēr frontes vadība bija "gudrāka par visiem"! Tā 15. MK lika uzbrukt Radzehuvai no D. Tas nozīmēja korpusa 2 tanku divīzijām veikt ap 40 km garu maršu pa purvainu mežu ar vairākām upītēm. Turklāt, neizprotamu iemeslu dēļ korpusa 212. motorizēto divīziju atstāja apsargāt Brodu - Radzivillas Z malu, kurai ar vācu tanku triecienu Dubnas virzienā nebija nekāda sakara.
Tur tā nostāvēja visu kauju laiku, un klusām pazuda no frontes atskaitēm...
10. TD
Tanki: 63 KV, 38 T-34, 168 BT-7, 40 T-38 un 25 T-26 (kopā 334 tanki)
37. TD
Tanki: 1 KV, 34 T-34, 254 BT-7 un 23 T-26 (kopā 312 tanki)
23. jūnija rītā 10. TD priekšējās vienības sasniedza Radzehuvu, kur sastapās ar tikko pienākušajām vācu 11. TD priekšējām vienībām. Kauja ilga no 05:30 līdz 12:30. Rezultātā padomju tanki tika atsviesti atpakaļ (zaudēti 6 T-34 un 20 BT-7) Vērmahts pazaudēja 7 tankus. Šī tad nu bija pirmā un pēdējā 15. MK sastapšanās ar vācu tankiem!
Te atgriezīsimies pie iepriekšminētās 4. MK sūtītās kaujas grupas (2 tanku un 1 strēlnieku bataljons). Vienības atskaitē rakstīts, ka tā no 07:00 līdz 20:00 pie Radzehuvas smagi cīnījusies ar vācu 65. tanku bataljonu (tāda 11. TD nemaz nebija), un sašāvusi 18 fašistu tankus, pati zaudējot 11! Interesanti, ka šāda kauja Vērmahta 48. tanku korpusa atskaitē nemaz nav minēta. 11. TD, pēc īsās kaujas ar 15. MK tankiem, Radzehuvas piesegšanai atstāja savu izlūkbataljonu un vienu prettanku rotu, bet pati devās tālāk uz pārceltuvi pie Berestečko un Šurovices. Ja šīm vājajām sedzējvienībām tiešām uzbruktu 4. MK kaujas grupa, tad no tām maz kas paliktu pāri. Ar ko īsti nodarbojās minētā vienība, nav zināms. Nākamajā dienā tā bez 11 tankiem atgriezās atpakaļ pie 4. MK...
Runājot par 15. MK abu tanku divīziju tālāko kauju gaitu, jāatzīmē, ka tai nebija precedenta visā A frontē. 5 dienas ! (23,. 24,. 25., 26. un 27. jūnijā) tās braukāja turpu šurpu pa mistisko trijstūri Radzehuva - Brodi - Busska.
Vācu izlūklidmašīnas katru dienu ziņoja par milzīgajām tanku masām uz D no Radzehuvas. Iespējamā tanku trieciena atsišanai tika pievilkta 57. kājnieku divīzija. Tomēr trieciena tā arī nebija... Bija dažas (Vācu atskaitēs nosaukti par "kniepadatas dūrieniem") sīka rakstura sadursmes, bet tas arī viss.
Interesanti, ka uz 27. jūniju 10. TD bija sarukusi līdz 39 tankiem! (10 KV, 5 T-34, 4 T-28 un 20 BT-7). 37. TD, kura līdz šim ar ienaidnieku vispār nebija saskārusies, izskatījās labāk - 211 tanku no sākotnējiem 312.
28. jūnijā 15. MK ar tai piedalīto 4. MK 8. TD atliekām (1 bataljons ar 65 tankiem) saņēma uzdevumu forsēt Ostruvkas upi (Stirjas pieteka), un uzbrukt Berestečko no D. Upi forsēt neizdevās. Mēģinājumu to forsēt nebija pamanījuši arī Vērmahta štābi. Vismaz viņu atskaitēs tas nav pieminēts... 
Interesanti ir 10. TD zaudējumi 28. jūnija "uzbrukumā". Atskaitē ierakstīts, ka "smagajās uzbrukuma kaujās, kas ilga no pl. 11:00 līdz vēlai naktij, divīzija zaudēja 9 tankus (1 KV, 1 T-34 un 7 BT-7) kā arī 1 kritušo un 6 ievainotos!!!"
Tā, pa lielam, beidzās 15. MK kaujas gaitas...
Tev nebūs svešu tautu Dievus turēt augstāk par savējiem!
|
| |
| |
| Valduha | Datums: Trešdiena, 13.Decembrī.2017, 04:48 | Komentāri # 37 |
|
Stāstnieks
Komentāri: 12294
Balvu ielāde ...
| 212. Mot.D
Kā beidzās 212. Mot.D. kauju gaitas? Līdz pat 28. jūnija vakaram tā bezdarbībā nostāvēja Brodu - Radzivillas līnijā, kad "stipru ienaidnieka vienību spiediena dēļ, bija spiesta atiet uz DR". Nākamajā dienā, pēc 15. MK atlieku atkāpšanas, vācu 57. kājnieku divīzija tiešām sasniedza Brodu - Radzivillas līniju. Uz to brīdi 212. Mot.D. atradās jau 36 km uz DR no tās.
Tur tai "uzdūrās", un to "samala" Vērmahta 14. TK (9. TD un SS Mot.d. "Viking"), kurš, kā otrā ešelona vienība, nesen iesaistījās uzbrukumā. No 9-10 000 divīzijas karavīriem 12. jūlijā Dņepru sasniedza vien 745.
Ar 10. TD varenajiem KV-1 tankiem Radzehuvas rajonā bija pilni vācu 57. kājnieku divīzijas karavīru albumi. Lai netraucētu satiksmi, viņus novilka no ceļa.
   
Tev nebūs svešu tautu Dievus turēt augstāk par savējiem!
|
| |
| | | |
| Valduha | Datums: Trešdiena, 13.Decembrī.2017, 11:15 | Komentāri # 40 |
|
Stāstnieks
Komentāri: 12294
Balvu ielāde ...
| Quote sālītis ( ) Jā, tur pilnīgs haoss ir bijis. No padomju puses, droši vien iztrūkstot izlūkošanas informācijai un sakariem, vienlaicīgi paļaujoties panikai, nav bijusi koordinēta vadība.
Jā, neskatoties uz rācju pārbagātību, par kādu Vērmahts varēja vien sapņot, lielākā daļa pavēļu tikušas nodotas mutiski! Par izlūkošanas līmeni liecina tas, ka, praktiski, katram korpusam nācās "cīnīties" ar virtuālām vācu tanku kolonnām un gaisa desanta vienībām... 
Quote sālītis ( ) Pēdējā bildē ir tanks ar uzsprāgušu stobru. Līdzīgas bildes atceros kur arī citur manījis. Nez, tas ir noticis tieši kaujas laikā pāragri detonējot lādiņam vai arī jau pēc kaujas stobrs ir speciāli uzspridzināts?
Grūti teikt, bet friči KV un T-34 tankus, pateicoties kājnieku atbalsta neesamībai, itin bieži iznīcināja, iemetot stobrā granātas. Protams, tur vajadzēja "pautus", bet viņi paši to neuzskatīja par kaut kādu īpašu varonību.
Tev nebūs svešu tautu Dievus turēt augstāk par savējiem!
|
| |
| |
| Valduha | Datums: Trešdiena, 13.Decembrī.2017, 12:56 | Komentāri # 41 |
|
Stāstnieks
Komentāri: 12294
Balvu ielāde ...
| 8. MK
(7. Mot.D., 12. un 34. TD)
Šis bija trešais no, jau iepriekš aprakstītajiem, Sarkanās Armijas stiprākajiem mehanizētajiem korpusiem. Un tā liktenis neatšķīrās no pārējiem...
Pēc "Eiropas atbrīvošanas" plāna, 8. mehanizētajam korpusam bija paredzēts veikt triecienu no Ļvovas izvirzījuma pašas R smailes virzienā uz Krakovu. Tomēr "nodevīgais" vācu uzbrukums visu sačakarēja.
Pirmās trīs kara dienas korpusa tanku divīzijas pavadīja, jau pierastajos manevros, saņemot te vienu pavēli, te otru.
24'jūnijā korpuss saņēma frontes komandiera pavēli, kopā ar 4. un 15. MK 25. jūnija rītā veikt triecienu pret vācu tanku grupējumu pie Radzehuvas. Tiesa, uz to brīdi Radzehuvā tanku vairs nebija. Vērmahta 11. TD jau bija ieņēmusi Dubno, un triecās virzienā uz Ostrogu, savukārt 16. TD bija sasniegusi Kremeņecu, kur tā negaidīti sastapās ar jau otrā stratēģiskā ešelona vienībām.
Tomēr 25. jūnijā uzbrukums nesākās, jo 6. armijas komandieris nepakam nevēlējās šķirties no, viņa pakļautībā esošā, 4. MK, savukārt 15. MK, nepakam nevēlējās atstāt purvaino mežu un laukus uz D no Radzehuvas. 8. MK izejas pozīcijas sasniedza vien 25. jūnija vakarā.
Savās pēckara atmiņās ģenerālis Rjabiševs sūkstījās, ka pēc bezjēdzīgajiem 500 km garajiem pārgājieniem korpuss tehnisku problēmu dēļ bija zaudējis pusi tanku...
Tiesa, abu tanku divīziju atskaite par to neliecina. 12. TD pazaudējusi 8, bet 34. TD - 10 tankus.
Lai nu kā, bet 26 jūnijā 8. MK vienatnē uzsāka paredzēto uzbrukumu. Te atkal jāuzsver, ka tanki darbojās bez kājnieku atbalsta.
7 Mot. D.
Tanki: 83 BT - pēc skaita tik pat cik jūlijā bija vācu 11. TD...
Ko darīja šī vienība, nav izprotams. Atskaitē tā raksta, ka uzbrukusi pretiniekam Monastirjok, Stanislavčik un Borduļaki ciemos, bet jūtamus rezultātus nav guvusi. Dīvaini, bet 26. jūnijā friču tur vēl nebija. Turklāt ciemi atrodas Stirjas upes R krastā, kurai otrā pusē savu vietu zem saules meklēja 37. TD no 15. MK.
Lai arī kā tur būtu, pēc šīs "kaujas" 7. Mot. D. pazūd no skatuves...
Tev nebūs svešu tautu Dievus turēt augstāk par savējiem!
|
| |
| | |
| Valduha | Datums: Trešdiena, 13.Decembrī.2017, 16:07 | Komentāri # 43 |
|
Stāstnieks
Komentāri: 12294
Balvu ielāde ...
| Visupirmām kārtām - MOTIVĀCIJA! Krievu beztiesīgais zemnieks jau WWI laikā pierādīja, ka viņš nav karotājs. Tagad tas pats zemnieks bija pārdzīvojis kolektivizāciju, badu un represijas. Nomirt kaut kāda sūda čekista vai partijas bonzas labā viņam nebija ne vismazākā prieka.
Otrām kārtām - virsniecība. Padomju virsnieks bija kā no mazotnes sists suns. Nedod dievs izdarīt kaut ko uz savu galvu bez saimnieka pavēles. Ne tradīciju, ne lāga izglītības ne iniciatīvas.
Trešām kārtām - armijas veidošanas principi. Krievu armija tika veidota pēc franču principa. Komandieris ir viss - tu neesi nekas. To pašu Manšteins rakstīja par rumāņu un ungāru armijām. Katrs atsevišķs karavīrs nav slikts, bet visi kopā viņi ir vienkāršs bruņotu ļaužu bars. Spēcīga armija ir spēcīgs kolektīvs. Karavīram ir jātic savam komandierim, savukārt, komandierim jāpaļaujas uz saviem vīriem. Karavīrs izpilda pavēli nevis tāpēc, ka ir iebaidīts, bet tāpēc, ka ir pārliecināts par komandiera lēmuma pareizību.
Tādai armijai uzmundrinājumam nav vajadzīgas pasakas par tanku tarāniem un "motrosova varoņdarbiem"... 
Tev nebūs svešu tautu Dievus turēt augstāk par savējiem!
|
| |
| |
| Valduha | Datums: Ceturtdiena, 14.Decembrī.2017, 15:03 | Komentāri # 44 |
|
Stāstnieks
Komentāri: 12294
Balvu ielāde ...
| 12. TD
Tanki: 58 KV, 98 T-34, 102 BT-7 un 77 T-26 (kopā 335 tanki)
12. TD bija jāuzbrūk gar Stirjas upes A krastu uz Lešņevu - Šurovicu.
34. TD
Tanki: 8 KV, 241 T-26, 26 BT-7 un 48 T-35 (kopā 313 tanki)
34. TD bija jāuzbrūk virzienā Hotiņa, Ostruva, Berestechko.
12, TD triecienu uzsāka ar abiem pulkiem, kuros uz to brīdi bija 75 tanki! Ko darīja pārējie nav zināms... Pāreju pie Ļešņevas sargāja viens vācu bataljons, pastiprināts ar prettanku lielgabalu rotu.
34. TD, lai arī pēc bruņojuma vājāka, uzbruka gandrīz pilnā sastāvā.
Šis trieciens, lai arī no vācu puses gaidīts, tomēr bija gana stiprs. Fronte tika pārrauta vairākās vietās. 48. TK kaujā meta visas rezerves. 16. TD motorizētā brigāde, kā arī 111. un 75. kājnieku divīzijas vēl nebija pienākušas. 57. kājnieku divīzijas galvenie spēki bija sakoncentrēti, iespējamā 15 MK trieciena rajonā. Dienas vidū krievu tanki atradās vairs tikai 6 km no korpusa štāba. Tas, kā arī padomju aviācijas uzlidojumi, lika štābu pārcelt uz rezerves komandpunktu - 2 km tālāk. Un šeit sākas pats interesantākais!
Savā 26, jūnija vakara pavēlē 48. TK štābs secina. ka sarežģītā situācija nav iemesls mainīt uzbrukuma plānu (krievu tanki tikai 8 km no korpusa štāba). Tas nozīmē, ka abām vācu tanku divīzijām jāturpina uzbrukums!
Savukārt, viena no uzbrūkošajām pusēm - 12. TD - sakarā ar vācu aviācijas spiedienu, un sīksto pretestību, savām vienībām pavēl mainīt uzbrukuma plānu, un atkāpties uz Podkamenju - 40 km uz D no stratēģiski svarīgā punkta Ļešņev...
Interesanti ir divīzijas uzskaitītie zaudējumi: 5 KV, 18 T-34 un 10 BT-7. Te jāpiebilst, ka Vērmahta atskaitēs smago krievu tanku parādīšanās kādā frontes iecirknī kara sākumā allaž tika atzīmēta. Šajā gadījumā viņi tos nav pamanījuši. Pieņemsim, ka 1-2 smagos tankus varēja iznīcināt kājnieki, 2-3 kāpurķēdes varēja sašaut prettanku rota ar saviem 37 mm lielgabaliem, bet 23 smago tanku iznīcināšana - tas jau ir paqnfiloviešu cienīgs varoņdarbs.
Nākamajā dienā 8. MK saņēma pavēli uzbrukt Dubnai. Par cik Vērmahta 11. TD uz to brīdi atradās vismaz 50 - 60 km uz DA no svarīgā ceļu mezgla, un pilsētā atradās vien nenozīmīgi aizmugures spēki, tās ieņemšana likās viegls uzdevums.
Tomēr 12. TD šajā dienā nekādus uzbrukumus neveica. Tā "vāca kopā izkliedētos tankus un saveda sevi kārtībā."
34. TD līdz priekšpusdienai vēl turpināja izmisīgus uzbrukumus Berestečko virzienā, bet bez panākumiem. Pēcpusdienā tā atgāja uz ceļu Brodi - Dubno. Tur tai uzbrukumam Dubnai piedalīja vēl 30 tankus KV un T-34 no 12. TD. Nesastopot nopietnu pretestību, divīzija līdz ar tumsu sasniedza Dubnu.
Tev nebūs svešu tautu Dievus turēt augstāk par savējiem!
|
| |
| |
| Valduha | Datums: Piektdiena, 15.Decembrī.2017, 05:56 | Komentāri # 45 |
|
Stāstnieks
Komentāri: 12294
Balvu ielāde ...
| 28. jūnijs
Šajā dienā ar DR frontes pavēli visām Sarkanās Armijas vienībām šajā rajonā vajadzēja pāriet uzbrukumā, ar mērķi iznīcināt vācu spēkus!
Neskatoties uz pavēli, neviena padomju kājnieku divīzija neizkustējās no vietas.
Par 15. MK "sīvajām cīņām" ar vācu 57. kājnieku divīziju jau rakstīju.
212.Mot. D., drošs paliek nedrošs atkāpās, nemaz nesagaidījusi vācu vienību parādīšanos.
Vienīgi 12. TD kopā ar 7. Mot.D beidzot "bija savedušas sevi kārtībā", un devās palīgā 34. TD.
Padomju 34. TD tā arī neizdevās ieņemt Dubno, jo pilsētu jau bija sasniegusi vācu 111. Kājn.D.
Padomju 12.TD un 7. Mot.D. reidu pie Verbas apturēja 16. TD motorizētie kājnieki (64. mot. pulka 8. rota!!!).
Vērmahta 16. TD kājnieku atmiņas par kauju:
Kauja bija smaga. Sevišķi smaga cīņa bija ar smago padomju tanku, kurš ielauzās Verbas pilsētiņā. Tomēr rota izturēja. Pēc kaujas pie Verbas robežām palika 22 sašauti krievu tanki!
Kas tas bija? Divu padomju divīziju uzbrukums? 12. TD uz to brīdi, atskaitot līdzšinējos zaudējumus un 30 tanku nodošanu 34. TD rīcībā, vajadzēja būt 254 tankiem, tajā skaitā vismaz 88 KV un T-34. Turklāt 7. Mot.D., kura līdz šim nebija zaudējusi nevienu tanku, skaitījās 83 BT tanki. Vācu karavīriem spilgtā atmiņā palika kauja ar vienu KV tanku, kuru iznīcināja ar lielām pūlēm. Kur palika pārējie???
Kamēr abas krievu divīzijas pie Verbas mocījās ar 64. mot. pulka 8. rotu, 75. KD sasniedza ceļu Brodi - Dubna to aizmugurē. Šis laikam WWII vēsturē arī bija vienīgais gadījums, kad kājnieku vienības ielenca 2 tanku un 1 mot. divīziju! Naktī uz 29. jūniju divīziju atliekas izlauzās DR virzienā. Ar šo datumu 12.TD un 7. Mot.D. pārstāja eksistēt...
34.TD pie Dubno mēģināja izlauzties virzienā uz A. Pēc gandrīz mēnesi ilga pārgājiena, 24. jūlijā pie savējiem iznāca 76 virsnieki un 73 ierindnieki...
Līdz ar to noslēdzās triju visvarenāko Sarkanās Armijas mehānisko korpusu kauju gaitas. No to 6 tanku divīzijām slavenajā "Rovnas - Brodu tanku kaujā" uz pusdienu 23. jūnijā iesaistījās tikai viena - 10. TD... Pārējās dūšīgi kāvās Rovnas - Brodu tanku - kājnieku kaujā...
Tev nebūs svešu tautu Dievus turēt augstāk par savējiem!
|
| |
| |
| Valduha | Datums: Sestdiena, 16.Decembrī.2017, 06:56 | Komentāri # 46 |
|
Stāstnieks
Komentāri: 12294
Balvu ielāde ...
| Kaujas Vērmahta 3. TK iecirknī
Par cik padomju Dienvid-Rietumu frontē bija vēl trīs mehāniskie korpusi (9., 19. un 22.), kuri tika sviesti pret Vērmahta 3. TK, un "Rovnas - Brodu tanku kaujas" ietvaros arī tiem notika viena sastapšanās ar vācu tankiem, nevaram neaplūkot arī šo vienību kaujas gaitas.
Vērmahta 3. TK (13. un 14. TD) savā ziņā bija vieglāk. Atšķirībā no 48. TK, kuram nācās pārvarēt pierobežas bezceļus un mežus, lai aiz Stirjas upes tiktu uz normāla ceļa, tai kārtīgs "tanku ceļš" sākās jau no pašas robežas.
14. TD tika virzīta pa ceļu Vladimira-Voinska - Lucka - Rovna. Savukārt 13. TD uzbrukumu sāka uzreiz aiz 14. TD, un virzījās pa laukiem nedaudz uz D no minētā ceļa. Apvidus uz Z no ceļa (plaši purvaini meži) vācu tankiem nebija piemērots.
Sarkanajai Armijai tiešā robežas tuvumā uz 22. jūniju atradās vien 3 strēlnieku un 1 tanku divīzija (41.TD no 22. MK).
Vērmahts Luckas virzienā raidīja 3 kājnieku un abas, minētās, tanku divīzijas. Virzienā uz Koveļu atradās vēl divas kājnieku divīzijas, kuru uzdevums bija saistīt krievu spēkus šajā frontes iecirknī, neļaujot tos pārmest uz galveno uzbrukuma virzienu.
Tātad galvenā trieciena iecirknī Vērmahtam bija gana liels pārsvars, tomēr jāņem vērā, ka padomju 87. Str.D atradās Vladimiras-Volinskas nocietinātajā rajonā (97 dzelzsbetona DOTi, no kuriem 70 jau bija pilnībā apbruņoti ar lielgabaliem). Arī 41. TD ar saviem 31 KV un 345 T-26 un BT tankiem skaitliski pārspēja abas vācu tanku divīzijas kopā ņemot.
Luckā bāzējās 1. PTA Brig. (prettanku artilērijas brigāde), bruņota ar 76mm (4 divizioni) un 85mm (6 divizioni) lielgabaliem. Turklāt, lai pievilktu Rovnā bāzētā 22. MK abas atlikušās divīzijas (150 km), bija nepieciešama vien nepilna diena (labi, PSRS gadījumā visa diena). Te vēl jāņem vērā 5. armijas rīcībā esošie 4 artilērijas pulki.
To visu varēja... ...bet nesanāca... 
Tev nebūs svešu tautu Dievus turēt augstāk par savējiem!
|
| |
| |
| Valduha | Datums: Sestdiena, 16.Decembrī.2017, 08:13 | Komentāri # 47 |
|
Stāstnieks
Komentāri: 12294
Balvu ielāde ...
| 41. TD
Tanki: 31 KV un 345 T-26 un BT (kopā 376)
Sarkanās Armijas "Eiropas atbrīvošanas" plāna ietvaros, 22. MK bija paredzēts sākt uzbrukumu no Koveļas. Tad nu 22. jūnija rītā 41. TD komandieris atvēra "sarkano aploksni", un izlasīja pavēli - 22. MK divīzijām izvērsties Koveļas rajonā. Pavēle paliek pavēle. 41. TD "sapakoja mantiņas" un tās pašas dienas pēcpusdienā sasniedza Koveļu. Tādejādi 87. Str. D. tika pamesta viena...
Tur 41. TD "vienā mierā" pavadīja kara pirmo nedēļu, neiesaistoties kaujās pat ar vācu kājniekiem. Tad bija pavēle atiet, kā rezultātā 7. jūlijā divīzijā bija atlikuši 19 (pēc citām ziņām 26 tanki) T-26 un 2 KV ...
Te gan jāpiemin, ka 2 tanku bataljoni tika sūtīti atpakaļ uz Vladimiro-Volinsku 87. Str.D. atbalstam, diemžēl līdz turienei tie tā arī nenonāca... Sava vaina jāuzņemas arī Sarkanās Armijas gaisa izlūkiem. 5. armijas štābā pienāca ziņa par lielas vācu tanku kolonnas virzīšanos no Brestas uz Koveļu. Tad nu 41. TD gaidīja šos neeksistējošos tankus...
215. Mot.D
129 tanki (T-26 un BT)
19. TD
148 tanki (T-24 un BT)
22. MK divīzijas, kuras atradās Rovno (215. Mot.D. un 19. TD), arī, sekojot pavēlei, no Rovnas devās uz Koveļu. turklāt nevis pa šoseju, bet pa purvainajiem mežu ceļiem! Lieta tāda, ka, atbilstoši Sarkanās Armijas uzbrukuma plāniem, vienībām Koveļa bija jāsasniedz slepus - lai pretinieks neko nenojaustu.
Tikai 23. jūnija vakarā divīzijas sasniedza galamērķi.
Uz 24. jūniju situācija frontē bija sekojoša:
Sakarā ar mistisko vācu tanku kolonnu no Brestas, 45. un 62. Str.D bez kaujas atstāja Ļubomļu un atkāpās pie Koveļas.
87. Str.D. bija vācu 44. KD ielenkta, un pamazām izbeidza savu eksistenci...
41. TD joprojām gaidīja jau minēto mistisko vācu tanku kolonnu.
215. Mot. D. saņēma pavēli uzbrukt Vladimiro-Volinskas virzienā, un ietriekties vācu 3. TK aizmugurē.
19. TD saņēma pavēli pa tiem pašiem meža ceļiem doties atpakaļ, un kopā ar 135. Str.D un 1. PTA Brig. satriekt un iznīcināt Vērmahta 14. TD pusceļā starp Vladimiro-Volinsku un Lucku.
Tev nebūs svešu tautu Dievus turēt augstāk par savējiem!
|
| |
| |
| Valduha | Datums: Svētdiena, 17.Decembrī.2017, 05:46 | Komentāri # 48 |
|
Stāstnieks
Komentāri: 12294
Balvu ielāde ...
| Otra reālā Vērmahta un Sarkanās Armijas tanku kauja.
Kamēr 19. TD pa neizbraucamajiem meža ceļiem (tā joprojām spītīgi nevēlējās izmantot šoseju) aizvilkās līdz paredzētā uzbrukuma izejas pozīcijai, vācu 14. TD priekšējās vienības jau bija sasniegušas 135. Str.D pozīcijas. Parādoties pirmajiem tankiem, divīzija steigšus atkāpās...
Kad vēlā pēcpusdienā beidzot arī 19. TD sasniedza paredzēto punktu, tas jau bija vācu rokās. Tomēr kauja notika. Vienīgajā padomju dokumentā, kurš sastādīts 24. jūnijā (22. MK kaujas atskaite), rakstīts:
"...Ap pl. 17:00 pretinieka smago un vidējo tanku uzbrukuma rezultātā, notika smaga kauja. Rezultātā 37. un 38. tanku pulka atliekas atkāpās..."
"Atkāpās" ar vērienu - veselus 25 km uz A. Turpmākajos Sarkanās Armijas dokumentos 19. TD esošo tanku skaits minēts tikai vienreiz - 4 gabali! Interesanti palasīt Vērmahta atskaites par šo kauju, un sašauto tanku skaitu. Pirmajā ziņojumā 24. jūnija vakarā tiek pieminētas iznīcinātas 87 krievu bruņumašīnas (Pz.Fahrzeoge). Pašu zaudējumi - 7 tanki. Nākamajā rītā bija saskaitīti jau 158 krievu tanki. Bet 26. jūnija vakara atskaitēs (2 dienas pēc kaujas), minēti jau 215 tanki.
Patieso skaitu mēs nekad neuzzināsim (uz 22. jūniju 19. TD skaitījās 148 tanki un 58 bruņumašīnas), bet pēc tendences vācu atskaitēs varam spriest, ka ik dienas apkārtējos mežos un laukos tika uzieti arvien jauni pamestie tanki.
Tā tad nu arī bija "Rovnas - Brodu tanku kaujas" otrā epizode, kad satikās pretinieku tanki...
Neatbildēts palicis jautājums, ar ko nodarbojās 1.PTA Brig. Ne padomju, ne vācu kaujas atskaitēs tā nav pieminēta. Spriežot pēc 14. TD zaudējumiem uz 3. jūliju (tas ir pēc 10 kara dienām) - 15 iznīcināti tanki, 28 atrodas remontā, šī divīzija, minētās prettanku brigādes 76mm un 85mm ugunsstobru postošo spēku uz savas ādas nepajuta...
Tev nebūs svešu tautu Dievus turēt augstāk par savējiem!
|
| |
| |
| Valduha | Datums: Svētdiena, 17.Decembrī.2017, 07:48 | Komentāri # 49 |
|
Stāstnieks
Komentāri: 12294
Balvu ielāde ...
| 215. Mot.D "uzbrukums"
Par šī "trieciena Vērmahta 3. TK aizmugurei" arī nav īstas skaidrības. Neskatoties uz to, ka 215. Mot. D bija bruņota ar BT (быстроходный танк - ātrgaitas tanks) tankiem (129 gab.), tā izejas pozīcijas sasniedza vien naktī uz 25. jūniju, turklāt bez tanku pulka.
Tomēr Vērmahta 298. KD piemin tankus jau 24. jūnijā:
"24.06.41. uz Z no Vladimiro-Volinskas iznīcināti 5 tanki, vēl 4 atkāpās, bet atrodas netālu. Vietējie iedzīvotāji ziņo par 200 - 300 krievu tankiem mežos. Mūsu karavīri redzēja vien 10..."
Kas tie bija? Vienīgais izskaidrojums ir 41. TD divi tanku bataljoni, kuri 22. jūnija pēcpusdienā tika nosūtīti uz Vladimiro-Volinsku, lai atbalstītu 87. Str.D. Kā redzams, tad veselas divas dienas tie slapstījušies pa mežiem, līdz tiem uzdūrās vācu kājnieki...
25. jūnija rītā uzbrukumu uzsāka arī 215. Mot. D. Tomēr, pēc īsas kaujas, iniciatīva pārgāja vācu kājnieku rokās. Vīņu ziņojumā, cita starpā minēts:
"...Ienaidnieka pretestība vāja, uzbrukums turpinās. Precīza pretinieka priekšējās līnijas atrašanās vieta nav zināma..."
To vācieši arī nevarēja zināt, jo divīzija straujā maršā atkāpās (lasi aizbēga) veselus 50 km uz A no Koveļas!!!
Tā beidzās krievu pirmais mēģinājums iznīcināt Vērmahta 3. TK...
Tev nebūs svešu tautu Dievus turēt augstāk par savējiem!
|
| |
| |
| profesors | Datums: Svētdiena, 17.Decembrī.2017, 13:39 | Komentāri # 50 |
|
Garāmgājējs
Komentāri: 6
Balvu ielāde ...
| Krievi bija gatavi uzbrukumam, nevis aizsardzībai, hitleram klātos vēl sliktāk, un viņš ciestu daudz vairāk, un bez degvielas viņi zaudētu, ap 1941. gada decembri hitlersnošautos.
arturs67
|
| |
| |
| Jaunākie foruma komentāri |
|
| Tēma |
Pāriet |
Datums, Laiks |
Аutors |
Sadaļa |
|  Karš Austr... | ▼ | 21.Novembrī.2024, 06:42 | Valduha | 1945 - līdz mūsdienām | Lasīt | | Mūsdienu K... | ▼ | 20.Novembrī.2024, 23:48 | sālītis | Pļāpātuve | Lasīt | | Vermahta ž... | ▼ | 19.Novembrī.2024, 16:28 | Valduha | WW2 | Lasīt | | Te rakstām... | ▼ | 11.Novembrī.2024, 04:56 | Valduha | Pļāpātuve | Lasīt | | Otrā front... | ▼ | 02.Novembrī.2024, 18:20 | Valduha | WW2 | Lasīt | | Āra galdiņ... | ▼ | 28.Oktobrī.2024, 15:30 | Valduha | Būve | Lasīt | | Rusij77 sv... | ▼ | 25.Oktobrī.2024, 09:26 | nēģis | Pļāpātuve | Lasīt | | Laika apst... | ▼ | 30.Septembrī.2024, 11:32 | sālītis | Pļāpātuve | Lasīt | | Sveicam Ze... | ▼ | 28.Septembrī.2024, 23:57 | zed | Pļāpātuve | Lasīt | | Vācu karas... | ▼ | 14.Septembrī.2024, 09:35 | Valduha | WW2 | Lasīt | |
Šodien forumu apmeklēja: zed, Valduha, sālītis
Copyright sancho76 © 2008-2024
|
|
|
