| Valduha | Datums: Piektdiena, 04.Septembrī.2015, 10:15 | Komentāri # 1 |
|
Stāstnieks
Komentāri: 12294
Balvu ielāde ...
| Pieejams tikai lietotājiem
Šīs vēstules, laikaposmā no 1939. līdz 1941. gadam, rakstīja sarkanarmietis Pjotrs Pavaļajevs savam draugam Stepanam Faļinam uz Petrozavodsku. Abi draugi 1939. gadā beidza Petrozavodskas Mūzikas institūtu. Pjotrs tika iesaukts armijā un dienēja Harkovā un Čugujevā, bet 1940. gadā viņa divīzija tika pārsviesta uz Pleskavu, gaidāmajai Somijas "atbrīvošanai". 1940. gada 17. jūnijā viņš divīzijas sastāvā šķērsoja Latvijas robežu, un dislocējās Daugavpilī. Te arī sākas interesantākās vēstules par maukām par 1 Ls, par pārpilnību veikalos, par kurpēm pa 20 Ls (50 rubļiem), kuras Krievijā maksā 300 - 350 rubļus (vidējā alga rūpnīcas strādniekam PSRS 1940. gadā bija 340 - 350 rubļi), par gaidāmo Somijas tautas "atbrīvošanu", un, protams, par gaidāmo karu ar Vāciju. Interesanti, ka pat vēl 1941. gada vasarā, kad Latvija jau gandrīz gadu kā bija uzņemta "brālīgo republiku" saimē, iebraukšanai no Krievijas, vajadzēja speciālu atļauju... ...laikam, lai nerastos kultūršoks...
 
Foto, kurā redzams Pjotra orķestris. Viens no trim basistiem ir vēstuļu autors.
Foto ar vēstuļu saņēmēju Stepanu (kreisajā pusē pirmajā rindā)
Te iztulkoju pēdējās Pētera vēstules fragmentu, lai jums rastos priekšstats par Sarkanās Armijas karavīru noskaņojumu īsi pirms "negaidītā" un "nodevīgā" Vācijas iebrukuma.
1941. gada 13. jūnijs Dvinska
…Teikšu Tev tieši (no lekcijas karavīriem), ka kapitālisms izdzīvo savus pēdējos divus gadus. Mūsu starptautiskā situācija krasi izmainījās pēc b. Staļina runas Sarkanās Armijas un flotes augstskolu izlaidumā. Viņš runāja divas stundas, bet presē tas netika atspoguļots, vienkārši uzrakstīja: uzstājās un viss. Tu zini, ko līdz tam runāja un ko tagad? Tautā runā, ka Sarkanā Armija ir mieram, bet b. Staļins teica, ka tagad tā ir nevis mieram, bet karam. Viņš izteiksmīgi raksturoja mūsu uzdevumus šajā laikā. Mēs vadāmies no trim Ļeņina nosacījumiem, lai paplašinātu savas teritorijas:
1. Kad notiek revolūcijas citās valstīs. Tas pagaidām nenotiek.
2. Kad valstis karo, un nespēj sasniegt savus mērķus. Tas tagad notiek. Pēc Ļeņina, mūsu armijai ir visas tiesības doties uz rietumiem.
3. Kad notiek nacionālās atbrīvošanās kustība. Vācija izdzīvo savas pēdējās minūtes. Karavīri ļoti vāji motivēti, dezertē. Valstī bads, atliek tikai dot nelielu grūdienu, un būs visā Eiropā revolūcija, īpaši Vācijā un Francijā.
Viss jau ir tik smalki sagatavots, ka jābrīnās, kad par to dzirdi. Mūsu armija ir tik labi apbruņota, ka labāk nevar. Vai tad nebūs uzvara bez asinīm, ja viens cilvēks, kurš sēž nezināmā vietā, var vadīt aizsardzību 2km rādiusā, un cik mums tādu cilvēku! Vai zini kāda mums artilērija! Šausmas! Un viss uz riteņiem, visa topošā fronte var sasēsties mašīnās, un doties ceļā. Lūk, kāds mums spēks! Ja Vācija izliks 10 000 lidmašīnu, tad mēs izliksim 50 000 tai pretim. Jā, 50 000 tas ir oficiāli, bet citādi vēl tikpat vajag pieskaitīt.
Jā, viņu partija nacionālsociālisti, poļi saņem diennaktī 25g maizes, bet žīdi 25g divās dienās. Iztēlojies tautas noskaņojumu, viņas kaujasspējas. Un, ja vēl mūsu lādiņš pārlidos? Un, ja mēs pārtrauksim piegādāt Vācijai maizi, kas tad notiks?
Mēs tagad esam tik gatavi, ka trūkst vārdu. Pat instrukcijas saņemtas, kā izturēties, ieejot svešā teritorijā.
Kad Amerika iesaistīsies karā, tad arī sāksies mūsu darbība. Bet tikmēr pamatīgi gatavojamies. Tas viss, protams, var aizkavēties dažādu iemeslu dēļ, bet ne uz ilgu laiku. Tu par to, pagaidām, nevienam ne vārda...
P.S. Pats Pjotrs 1941. gada jūlijā pazuda bez vēsts, tā arī nesagaidījis "atbrīvošanas karagājienu"... 
Tev nebūs svešu tautu Dievus turēt augstāk par savējiem!
|
| |
| |
Ziedo vietnes attīstībai!
