Pievienots (20.Februāris.2016, 07:58)
---------------------------------------------
Atšķirībā no Orlas pilsētas, kaujas patiešām bija smagas un asiņainas!

Pievienots (21.Februāris.2016, 19:08)
---------------------------------------------
Vai tad jautājums tiešām tik grūts? Slavens ģenerālis, kara sākumā komandēja divīziju.

Pievienots (21.Februāris.2016, 21:46)
---------------------------------------------
"Patiesību par Rževu pateiks tikai tad, kad būs miruši visi, kas šo kauju komandēja"- teica kāds šīs kaujas veterāns personiskā sarunā. Tikai pēdējos gados vēsturnieki arhīvos apkopo atsevišķu karaspēku daļu arhīvus un tuvojas patiesajam kritušo skaitam, kurš visu laiku ir ticis slēpts. Arī Latvijā turpina atrast un apglabāt kritušo kareivju mirstīgās atliekas- Rževā šādos pasākumos apglabājamo skaits ir 700-1000.Ja ir nepieejami precīzi krievu dati, ir vērts paskatīties vāciešu? Bet! Vācieši šajos jautājumos ir ne mazāk kautrīgi, un šajā gadījumā vācu pedantisms nelīdz. Arī vācu avotos ir runa par smagiem, ievērojamiem, milzīgiem zudējumiem- bet skaitļi ir, acīmredzot, tik drausmīgi, ka arī vācieši tos precīzi nekur nenosauc, pieticīgi pieminot armiju grupas "Centrs" 50-80% zaudējumus. Pat ģenerālis Grosmans, kurš šajā kaujā komandēja divīziju, savā grāmatā par Rževas kauju nenosauc skaitļus. Tikai mūsu laika vēsturnieku pētījumos parādās skaitlis- 400 000, kura precizitāti paši vācieši vēl joprojām negarantē. Krievu oficiālais skaitlis- 600 000 jaunākajos pētījumos tiek stipri vien apstrīdēts, jo, pētījot arhīvos materiālus par atsevišķām karaspēka daļām, krievu vēsturnieki ir nonākuši līdz skaitlim 1 100 000 kritušo ( daļa dokumentu vai nu nav pieejami vai nav saglabājušies), bet daļa vēsturnieku kritušo skaitu krievu pusē vertē pat līdz 2 500 000- tas ir divas reizes vairāk, nekā apdziedātajā Staļingradas kaujā. Vienīgais precīzais skaitlis attiecas uz civiliedzīvotājiem- no 40 000 cilvēkiem, kuri dzīvoja Rževā, pāri palika 248.Pēc 15. mēnešiem kauju Rževa tā arī netika ieņemta- pēc sakāves pie Staļingradas "frontes līnijas saīsināšanas" rezultātā vācieši paši atstāja Rževu. Rževu dēvēja vienā pusē par "vārtiem uz Maskavu" otrā pusē "par vārtiem uz Berlīni" un abu valstu diktatori piešķīra šim frontes sektoram īpašu nozīmi. Komandēja šo pasākumu četrkārtējais Padomju Savienības varonis maršals Žukovs- teorētiski viņš bija karavadonis, praktiski- čekists un slepkava. 15 mēnešus viņš meta pulku aiz pulka, divīziju aiz divīzijas uz absolūti bezjēdzīgu vācu nocietinājumu ieņemšanu. Mīnu lauki viņam nekad nebija problēma- viņš vienkārši dzina kareivjus tiem pāri. Ja uzbrukums kādā virzienā noslāpa, vācieši to pēc 5-10 dienām pārtrauca. Žukovs bezdomīgi vienā un tajā pašā virzienā dzina nāvē kareivjus 15 mēnešus pēc kārtas.Par cik Žukovs Rževu ar kauju neieņēma – vācieši mierīgi atkāpās, kad sākās spiediens no flangiem, - padomju oficiālā vēstures zinātne vispār neatzina šo kauju: Staļingrada bija, Kurska bija, bet Rževas nebija. Hrestomātiska ir Žukova frāze attiecībā uz milzīgajiem zaudējumiem: "Nekas, sievas vēl piedzemdēs"