Līdz ar trešo atmodu radās pastiprināta interese par Latvijas valsti laikposmā starp diviem pasaules kariem, arī par Latvijas Republikā 20. gados pārsteidzoši īsā laikā veikto naudas reformu, ieviešot lata sistēmu. Iniciatīvu pārņēma Kultūras fonds, 1990. gada februārī izsludinot konkursu par lata sižetisko risinājumu, raksta laikraksts Dienas bizness. Tika iesniegti vairāk nekā 20 projekti konkursam, kurā piedalījās profesionāli mākslinieki un amatieri gan no Latvijas, gan no ārvalstīm. Attālākais pieteikums laikam bija nācis no Harkovas (Sergejs Kovaļenko). Lielākā daļa pretendentu tiecās atdarināt kādreizējos 20. - 30. gadu latus, attēlojot bijušos Valsts prezidentus, Brīvības pieminekli, izcilos kultūras darbiniekus - Raini, Aspaziju, Krišjāni Baronu un citus. Latvijas Nacionālā Vēstures muzeja krātuvēs glabājas 8 autoru darbi - latu skices, kas tika pieteiktas konkursam, kuru paraugi publicēti šajā Dienas biznesa pielikumā. Dažkārt naudaszīmju projekti atgādināja drīzāk spilgtas preču zīmes vai etiķetes, nevis naudu.
Žūrija pēc ilgām diskusijām nolēma pirmo vietu nepiešķirt, bet otro vietu ieguva Aivars Plotka, kas pārstāvēja tā saukto nacionālā romantisma virzienu. Trešā vieta tika piešķirta Elitai Viliamai, atzīstot, ka viņas darbi ir dizainiski vislabāk izstrādātie. Turklāt veicināšanas prēmiju piešķīra Valdim Ošiņam un Imantam Žodžikam par neparastu improvizāciju ideju līmenī, ieskicējot kopainu, kāda varētu izskatīties nākamā Latvijas nauda. Šī jaunā, netradicionālā pieeja naudas tēmas risinājumam tūdaļ piesaistīja vērtētāju ievērību.
Drīz vien nacionālās valūtas - lata - atjaunošanas centieniem pievienojās arī oficiālās valsts varas institūcijas. 1991. gada 13. martā tika pieņemts Augstākās padomes lēmums Par Latvijas Republikas naudaszīmju izgatavošanu, kurā bija sacīts: 1) atzīt par nepieciešamu veikt nacionālo naudaszīmju izgatavošanas priekšdarbus; 2) uzdot LR Ministru padomei kopīgi ar Latvijas Banku un saskaņā ar LR naudas sistēmas izveidošanas koncepciju izstrādāt jauno naudas zīmju izgatavošanas programmu, nosakot optimālu un ekonomiski pamatotu monētu un banknošu rindu, nodrošinot šīs programmas finansēšanu.
Augstākās padomes 1991. gada 13. martā izveidotās Naudas zīmju sižetiskā risinājuma komisijas priekšsēdētājs bija Imants Daudišs, tās locekļi - Jānis Stradiņš, Ramona Umblija, Laimonis Šēnbergs, Imants Lancmanis, Jānis Krievs, Jānis Dripe, Modris Ģelzis, Pāvils Sakss, Kristīne Ducmane un Māra Eihe. Galīgajā variantā komisija izvēlējās Valda Ošiņa un Imanta Žodžika izstrādāto papīrnaudas koncepciju, kuras pamatā bija modernās datorgrafikas bagātīgās iespējas. Pie metālnaudas izstrādāšanas tika uzaicināti grafiķis Gunārs Lūsis un tēlnieks Jānis Strupulis. Viss bija jauns un neierasts. Daudzi uzskatīja, ka jaunajai Latvijas naudai ir jābūt ļoti līdzīgai starpkaru perioda naudai. Mākslinieku piedāvātās jaunās koncepcijas vai nu ļoti patika, vai arī tika vērtētas nievājoši.