He... Pat ļoti izsmeļoši. Nu ir tā... Šodien pašiverējos pa to vietu, kura mani tik ļoti nomoka, un sapratu, ka knibināšanās pa tādām vietām nu galīgi nav mans aicinājums. Nu lieta tāda, ka "sudraba zīmē" leca ārā alumīnija, šnabja pudeļu korķi, salauzta atslēdziņa u.c mēsli. Bija viens perspektīvs signāls kurš aizgāja līdz krāsaino puses pašam galam, bet pēc zemes virskārtas izvandīšanas tas pazuda.
Nu laikam jau jāsāk ar stāstu par to, kāpēc vispār ņemos ar šito visai kaitinošo rūpalu (es runāju par rakāšanos rajonā ap trotuāra malu.) Tāpēc, ka sen atpakaļ tur nozaudēju lielu, skaistu un dārgu Nameja gredzenu no zelta. ( Tiesa gan nezinu kādas proves.) Tāpēc mani interesē TIKAI UN VIENĪGI simboliņi eisika panelītī zem kuriem varētu slēpties informācija par uzdetektētu zeltu. Monētas es tur nemeklēju. atradīšu savu zelta gredzenu un uz vairākām nedēļām pazudīšu mežā. Turpināšu ar melnu muti rakt tranšejas un ložņāt pa bunkuriem. Bļin... Nu baigi gribās atrast to spīdīgo nieku. Sāku jau vainot visu pasauli pie tā, ka nevaru viņu atrast. Pieļauju domu, ka kāds jau ir atradis, pat ka žagata uz savu ligzdu aiznesusi. Nu nez... Vieta kur roku ir trotuāra mala. Abās pusēs ar zāli aizauguši grāvji, kur tad arī gredzens iekrita. Piedrazots ne pārāk stipri. Pagājušogad ar vienu no Slenara aparātiem tur izraku pāris krievu rubļus, ērenpreisa atsperi, čupu ar alus pudeļu korķiem un vēl visādus niekus. Tātad diezgan stipri jau patīriju. Nu tagad mani interesē tikai un vienīgi tas, kā nodiskriminēt metālus lai atrastu tikai to sūda gredzenu. Un uz kādiem signāliem ir vērts rakt. Tu saki, ka krāsainā signāli ir jārok visi. Un es tam pilnīgi piekrītu. Bet tas ir tad, kad šiverējies pa kādu vietu ar nolūku viņu izķemēt un atrast monētiņas un citus tevi interesējošus knibuļus. Bet varbūt vari pastāstīt par kādu variantu, kā nokonfigurēt aparātu, lai viņš rāda tikai zeltu, vai arī pēc pieredzes zini zem kuriem signāliem zelts parasti slēpjas. Un kādiem metāliem signāla toņkārtas ir analogas ar zelta signāla toņkārtām. Esmu gatavs mācīties un uzklausīt. Nu vēl pieļauju iespēju, ka tām gredzenam prove visticamāk varēja būt virs 500tās tāpēc salīdzināšana ar laulības gredzena signālu (kurš palīda apakšā zem 5 centu monētas simboliņa ) varētu arī nekādus augļus nenest. Vienkārši gribās reiz par visām reizēm pārbaudīt vai tas gredzens tur ir vai nav. Vai nu atrast, vai nu arī saprast to, ka kāds cits jau viņu ir atradis. Nu tāds tas stāsts. Ar monētu meklēšanu neesmu izdomājis aizrauties. Senu muižas ēku un citu zem 20 gadsimta būvju paliekas gan kartēs piefiksēju, ja nu kādreiz izdomāšu tam pievērsties. Bet pagaidām mana sirdslieta ir kara rakšana. Tāpēc tagad ar šito visu ņemos tā teikt- piespiedu kārtā. Eisiku, gan laikam pa gaisu nemetīšu, jo man ar vienu manu draugu ir maza shēma kautkad laist tripā ar autostopiem pa eiropu. Slīdēsim ar eisikiem pa Vidusjūras biezeņu pludmalēm, dzersim vīnu, meklēsim eiro centus un citus niekus kurus biezie pasējuši, un protams... protams ka pīpēsim marokāņu hašišu.

Nu tas jau regulāri tiek darīts. Spānija, Portugāle, Sardīnija. Katru vasaru, kāds kautkur aizlaiž, lai pēc trim mēnešiem atgrieztos atpakaļ LV izkāmējis un ar neķemmētiem matiem. Tikai tagad mugursomas būs par pusotru kilogramu smagākas. Nu es NEKAD, un NEMŪŽAM nelaidīšu iespēju izslīdēt arī cauri kādai no Normandijas piekrastes stratēģiski SVARĪGAJĀM pludmalēm. Profesionāls pienākums, tā teikt.

Manējais bija izjauktā veidā ietīstīts plēvēs, un notīts ar skoču. Varēja mugursomā ielikt.

Smalki!

To par alumīnija stiepli, šnabja pudeles korķi un patiesību kura ir ārā, jau esmu šajās dienās pārbaudījis uz savas ādas. Pagaidām vēl plinti mest krūmos netaisos, bet man ir radušās (pagaidām vēl nepamatotas) aizdomas, ka "Namejs" ir aizgājis pie cita saimnieka.

Pilnīgi šitā? Nu jā... Tad uz brīnumiem nav ko cerēt. Nāksies visu pārrakt. Nu sūdu bēdu... Ne pirmo reizi ar pīpi uz jumta.