Leģiona vienības atšķīrās no Latvijas armijas vienībām tikai ar ietērpu. Lai šo atšķirību mazinātu, un apzīmētu latviešu vienības, ar latviešu pašpārvaldes un ģenerālinspektora rīkojumu, visi latviešu leģionāri nēsāja uz rokas vairodziņu ar Latvijas krāsām un uzrakstu "Latvija". Tā kā Latvijas krāsas un Latvijas nosaukums bija līdz tam aizliegti, tad šī rīcība bija viens no pirmajiem latviešu karavīru demonstrējumiem, kas pacēla arī pārējo latviešu pašapziņu.

Kā zināms, vācu SS vienību karavīri nēsāja uz apkakles SS burtus. Ar SS-Hauptamta rīkojumu bija aizliegts latviešu leģionāriem nēsāt šos SS apzīmējumus. Piemēram SS ģenerālleitnants Jitners sava slepenā vēstulē saistībā ar latviešu 15.divīzijas formēšanu specifiski pavelēja, ka "pašlaik apkakles labā puse paliek bez apzīmējuma. Uz kreisās apkakles puses atrodas pakapes apzīmējums." Šo pavēli divīzijas vadība lika atgādināt visās latviešu vienībās. Tā kā latviešu karavīriem izdeva galvenā kārtām jau lietotas drēbes no vācu SS noliktavām, tad šie burti jau bieži atradās uz apkakles uzšūti un latviešu komandieri, pulku un zemakos līmeņos, nepiegrieza tam lielu vērību, it sevišķi kaujas apstākļos. Pie drēbju izniegšanas, kur SS burti jau bija uzšūti, tos vajadzēja noārdīt un nodot izniedzējam.Vācu saimniecības virsniekiem un komandējošam sastāvam vajadzēja raudzīties uz to, lai tas tā notiktu un neviens latviešu leģionārs nestaigātu ar SS zīmēm. bet par cik vācu komandieri pasi to neievēroja, it sevišķi kara apstākļos, šīs SS zīmotnes tika lietotas līdz pat 1944. gada rudenim un pat vēlāk.
Tomēr lai nelīdzinātos ietērpā vēl ienīstākai grupai, "SD" vīriem, latvieši nēsāja uz apkakles 1. latviešu divīzijā Latvijas armijas nozīmi: uzlecošās saules zīmi ( kas tika ieviesta 15. divīzijas karavīriem 1944.g. rudeni), bet 2. latviešu divīzijā - Latvijas kara ordeņa krusta zīmi.