Jāpiezīmē, ka degvīns, kas nostādināts uz sevišķi maigām un smaržīgām vielām, piemēram upeņu lapām, ilgi uzglabājot, daļēji zaudē savu aromātu. Vislabāko lapu degvīnu var sagatavot no jauniem, vēl neizplaukušiem upeņu pumpuriem, lai gan arī vasaras sākumā ievāktas upeņu lapas ir pietiekami aromātiskas. Pumpuri jāievāc tikai pilnīgi sausā laikā, skaidrā laikā. Vislabāk tos lasīt augu šķiedru sietā, viegli noskalot putekļus, un izbērt uz palaga, lai apžūst. Pēc tam ar pumpuriem piepilda tumšu pudeli gandrīz līdz pašai augšai, uzlej spirtu saturošu šķidrumu, stingri aizkorķē un ļauj siltā istabā vienu diennakti ievilkties. Pēc tam šķidrumu filtrē, un degvīns ir gatavs lietošanai. Šādi gatavots dzēriens saglabā patīkamu aromātu un ķļūst spilgti zaļš.

Tāpat gatavo arī vērmeļu, piparmētru un smaržīgo mārsmilgu (zubrovka) degvīnu. Zubrovku gatavo no kaltētiem augiem, tāpēc jānostādina vismaz nedēļu. Turklāt gatavā dzēriena katrā pudelē parasti ieliek vienu mārsmilgu lakstu.

Piparu degvīns ir spirtu saturošā šķidruma uzlējums uz melnajiem pipariem. Pudelē ieber 25-35 gramus piparu, uzlej degvīnu un ļauj 2 nedēļas ievilkties.

Visai iecīnīts ir pīlādžu degvīns. Ogas salasa rudenī pēc salnām, kad tās sala ietekmē zaudējušas daļu rūgtuma un kļuvušas saldākas. Ar ogām (bez kātiņiem) piepilda pudeli (divas trešdaļas tilpuma) un uzlej degvīnu. Pudeli aizkorķē un ļauj tumšā vietā ievilkties 3 nedēļas, līdz degvīns ieguvis tumšbrūnu krāsu un spēcīgu pīlādžu aromātu. Tad dzērienu filtrē un uzglabā labi aizkorķētās pudelēs, turklāt pīlādžu degvīnu gaisma neietekmē, tāpēc pudeles var nebūt tumšas.

Citrona degvīns. Pudelei degvīna parasti izmanto divus vidēja lieluma citronus. Citronus nomazgā un noslauka sausus, pēc tam ar asu nazi nogriež visu dzelteno miziņu. Tai jābūt pēc iespējas plānākai, jo mizas mīkstās daļas degvīns iegūst nepatīkama rūgtuma piegaršu. Degvīnu nostādina dažas dienas tumšā vietā, pēc tam to filtrē. Tumša pudele nav nepieciešama.

Jauktiem degvīniem izmanto visdažādākos kaltētus augus, lapas, sēklas un saknes. Tos katru atsevišķi sasmalcina un pēc tam sajauc noteiktās proporcijās. Precīzi noteiktu recepšu nav. Katrs saimnieks un degvīna ražotājsizmanto savas receptes un nostādināšanas paņēmienus, ko parasti tur slepenībā.

Kunģa eliksīrs. Tā saukto kunģa degvīnu jeb eleksīru veidu ir ārkārtīgi daudz. Visu šo degvīnu galvenā sastāvdaļa ir aromātiskās vielas un rūgtie ekstrati, kas iegūti no dažādiem augiem. Šīs vielas uzbudina kunģa sieniņas, pastiprinot kuņģa sulu izdalīšanos, tādējādi paātrinot gremošanas procesu un uzlabojot apetīti. Bez jau tikko minētajiem augiem un to daļām kuņģa degvīnos bieži vien ietilpst dažādas aromātiskas esences un eļļas. Šo degvīnu izgatavošanai vajadzīgo augu un saknīšu ievākšana parasti ir sarežģīta, taču visumā neizmaksā dārgi, tāpēc ikvienam ir izdevīgāk šos degvīnus gatavot pašam mājas apstākļos, nekā maksāt par dārgiem preparātiem.
Receptes ir visai sarežģītas. 15-25 grami genciānu sakņu, pa 12-15 gramiem cildās ilzītes, smaržīgās kumelītes; meža retēja un parastās sekstaines sakņu; koriandra; kalmju sakņu un kadiķu ogu, pa 4-5 gramiem krustnagliņu, kanēļa un muskatrieksta sasmalcina, uzlej pusspaini degvīna, ļauj ievilkties 2 nedēļas, pēc tam izkāš.

Pa 2 gramiem noragu sakneņu un kalmju sakņu, pa pussaujai zalkteņu, vērmeļu, augstiņu un āboliņa ieber traukā, uzlej 1,2 litrus degvīna un ļauj ievilkties 2 nedēļas. Pēc tam šķidrumu nokāš.

Lai iegūtu tā saukto angļu rūgto degvīnu, kas daudz neatšķiras no kuņģa eliksīra, iepriekš minētajām receptēm pievieno 1-2 apelsīnu un 1 citrona miziņu. Šāds dzēriens būs aromātiskāks, arī ievilkšanās laiks jāpaildzina līdz 4-6 nedēļām.

Degvīna saldināšanai var izmantot cukuru, medu, ievārījumus, lai dzēriens iegūtu patīkamāku garšu. Parasti saldināšanai izmanto sīrupu, kas gatavots no 1 kilograma cukura, savārot ar to 1 litra ūdens. Sīrupu vārot, jānosmeļ putas, līdz tās vairs neparādās. Pēc tam sīrupu atdzesē un ļauj 10-14 dienas nostāvēties.

Sajaucot sīrupu ar degvīnu, šķidrums sasilst un izdalās gāze. Saldināšanu uzskata par pabeigtu, kad gāzes burbulīši vairs neveidojas. Saldinātajā degvīnā jāieliek dažas tabletītes aktivētās ogles, trauks rūpīgi jāsakrata un jāļauj nostāvēties 1-2 stundas istabas temperatūrā. Pēc tam degvīnu izkāš caur biezu linu audeklu, salej pudelēs, cieši aizkorķē un ļauj nostāvēties 48-72 stundas +3-4 °C temperatūrā. Degvīns pēc tam ir ieguvis patīkamu garšu.

Degvīnu var saldināt ari ar medu vai ievārījumu. Uz 1 litru degvīna parasti ņem 1-1,5 tējkarotes medus vai ievārījuma.
Pēc saldināšanas degvīnu var iekrāsot vēlamā krāsā ar dabīgajām krāsvielām.

Dzeltenīgu krāsu degvīns iegūst, nostādinot to uz melisas, veronikas vai piparmētras lakstiem, kā arī uz pētersīļu, mārrutku vai seleriju lapām. Var nostādināt degvīnu uz safrāna un to destilēt, iegūtā esence labi iekrāsos dzērienu. Cieši aizkorķētās tumšās pudelēs esenci var uzglabāt ļoti ilgu laiku.

Sarkanīgu krāsu degvīns iegūst no žāvētām mellenēm. Var izmantot arī pārtikas karmīna un vīnakmens maisījumu, sajaucot tos attiecībā 6:1. Komponentus saberž pulverī un izšķīdina karstā ūdenī. Šķīdumu pēc filtrēšanas pievieno degvīnam. Degvīns iekrāsosies sarkanā krāsā, ja 4 litrus spirta nostādinās vienu nedēļu uz 1 kilogramu kaltētu melleņu. Var izmantot ari melleņu ievārījuma ekstraktu un sulu.
Lai iegūtu spilgti sarkanu krāsu, 4 gramus pārtikas karmīna un 4 gramusvīnakmens vāra 1,1 litrā ūdens, ļauj nogulsnēties un izkāš caur marli. Ar šo šķīdumu degvīnu var iekrāsot jebkuras nianses spilgti sarkanā krāsā.

Violetu krāsu degvīns iegūst, ja ar pārtikas karmīnu iekrāsotu spirtu izkāš caur akmeņlauzītes vai pelašķa ziediem. Ar pārtikas karmīnu iekrāsotam degvīnam var pievienot dažus pilienus piesātināta melleņu novārījuma vai nostādināt degvīnu uz saulespuķu sēklām.

Zilu degvīnu iegūst, izkāšot to caur akmeņlauzītes vai pelašķa ziediem.
Degvīns klūst gaiši zils, ja to nostādina uz rudzupuķu ziediem.
Ja caur piltuvi, kurā iebērtas 3-4 saujas sasmalcinātu savvaļas pētrsīļu, izkāš degvīnu, tas iegūst zaļu krāsu. Tādu pašu krāsu var iegūt, nostādinot degvīnu uz upeņu, piparmētru lapām, uz sīpollokiem vai pievienojot pētersīļu lapu sulu. Ja izmanto sīpollokus, tie rūpīgi jānomazgā, jāieliek karstā ūdenī un divreiz jānovāra, pēc tam lokus ieliek aukstā ūdenī, izpiež sulu caur linu audeklu un novāra, līdz paliek puse tilpuma.

Brūnu krāsu degvīns iegūst, destilējot brāgu kopā ar meža retēja saknēm. Var arī vara traukā izkausēt pūdercukuru un turēt uz uguns, līdz tas kļūsttumšs, izšķīdināt iegūto masu ūdenī, vai uzsildītā degvīnā un nedaudz pievienot dzērienam. Tad degvīns iegūs skaisti brūnu krāsu.
Tādi paši rezultāti būs, saberztu un nelielā ūdens daudzumā izšķīdinātu cukuru vārot uz pannas, izvairoties no piegšanas, līdz cukurs kļūst tumši brūns. Pēc tam cukuram pakāpeniski uzlej karstu ūdeni (uz 1 kilogramu cukura 1 litru ūdens). Ar šādu šķīdumu degvīnu var iekrāsot visās niansēs, sākot ar brūnu līdz dzeltenīgai nokrāsai.