|
Ziedo vietnes attīstībai!
|
Volhovas fronte
| | | | | | | | |
| rudis | Datums: Ceturtdiena, 05.Septembrī.2013, 18:45 | Komentāri # 33 |
|
Zintnieks
Komentāri: 331
Balvu ielāde ...
| Bildes ir ļoti interesantas un izteiksmīgas, BET cik no tām ir fotografējuši pašieceltā doktora Gebelsa kantora darbinieki? Negribas ticēt, ka vācu karavīri labprātīgi fotografētu kritušu bērnu vai noskrandušu sievieti. Līdzīgas bildes ir par "fašistu zvērībām"
"Vai tai ir taisnība, vai nav - tā vienalga ir mana valsts!" /Valters Šellenbergs/
|
| |
| | |
| Kurmis909 | Datums: Ceturtdiena, 05.Septembrī.2013, 22:05 | Komentāri # 35 |
|
Tematiķis
Komentāri: 224
Balvu ielāde ...
| Valduha! Labu darbu esi paveicis. Patiesu karavīra dzīvi, kaut daļēji redzēt ir daudz vērtīgāk kā izlasīt, ko par karu saka tie, kuri tajā nav pat piedalījušies. Šādas ainas, kā padomju karavīs paspiež roku vācu karavīram, apgāž visus "demokrātiskās", "sociālistiskās" u.tt sabiedrības propagandētos uzskatus.
|
| |
| |
| Tottenkopf | Datums: Ceturtdiena, 05.Septembrī.2013, 22:19 | Komentāri # 36 |
Balvu ielāde ...
| Diezgan daudz bildes par Volhovu
|
| |
| | |
| Valduha | Datums: Piektdiena, 06.Septembrī.2013, 09:56 | Komentāri # 38 |
|
Stāstnieks
Komentāri: 12294
Balvu ielāde ...
| 1987. gadā, sākoties atmodai arī Krievijā, Volhovas purvos ieradās pirmie censoņi, kas vēlējās uzzināt kaut ko vairāk par šo, no PSRS vēstures izsvītroto tēmu. Atklākumi bija šokējoši - Sarkanarmiešu kauli joprojām mētājās virs zemes neiedomājamos daudzumos. Līdz pat šodienai dažādas censoņu grupas katru vasaru ņemas pa purviem, lai nodotu zemei aizmirstos karavīrus. Te dažas bildes no laika perioda 1987. - 1990. gads, ar tulkotiem fotogrāfiju autora komentāriem.
1987. gada augusts. Dz-ceļa stacijas Mjasnoj bor (cik zīmīgs nosaukums) rajonā. Ceļš ved uz nāves ieleju. Šādi tika izvesti kritušu kauli - veselām piekabēm...
Pāri par 200 zārku, katrā vairāk kā 10 kritušo atliekas, aritmētika vienkārša, bet Nāves ielejā viņu atlicis vēl daudzkārt vairāk. 1989. gads
Tā mēs krāvām atliekas blakus teltīm. Kad saule sāk sildīt, izplatās īpatnējā trūdu smaka, ne pārāk stipra, bet jūtama.
Rakām mēs toreiz, pēc šodienas mērauklas, barbariski. Arheoloģisko izpēti praktiski neveicām. Kauli zem sūnām un zāles bija noklāti kā paklājs. Vairāki tūkstoši izcelto pa dienu bija norma.
Tev nebūs svešu tautu Dievus turēt augstāk par savējiem!
Komentāru rediģēja Valduha - Piektdiena, 06.Septembrī.2013, 10:27
|
| |
| |
| Valduha | Datums: Piektdiena, 06.Septembrī.2013, 12:28 | Komentāri # 39 |
|
Stāstnieks
Komentāri: 12294
Balvu ielāde ...
| Pagaidu kapavieta 2 vērmahta karavīriem, kuru izveidoja pirmie racēji no Vācijas 1990. gadā pie Mostku sādžas. Krusti nostāvēja vien līdz pavasarim. Saniknotie Novgorodas iedzīvotāji tos nolauza un izspārdīja.
Viens no lielākajiem apbedījumiem pie sādžas Mjasnoj Bor. Vairāk kā 4 000 Sarkanās Armijas kareivju un oficieru. Šobrīd šis brāļu kaps ir noklāts ar asfaltu.
Pilno zārku iekraušana. Vienā mūžamājā 10 - 15 cilvēku mirstīgo atlieku. Bez vārdiem un dienesta pakāpēm. Atpazītos karavīrus sākām atšķirt 1 - 2 gadus vēlāk.
Tipiska aina no racēju nometnes 80.to gadu beigās Nāves ielejā. Tagad atceros, ka nākdami no rakšanas, kaulus krāvām vienā nometnes pusē, bet dzelžus otrā.
 Pievienots (06.Septembris.2013, 11:27)
---------------------------------------------
Quote (Kurmis909) Šādas ainas, kā padomju karavīs paspiež roku vācu karavīram, apgāž visus "demokrātiskās", "sociālistiskās" u.tt sabiedrības propagandētos uzskatus.
Tas jau arī bija tas traģiskākais visā karā. Kamēr krievs skrien uz tavu ierakumu, tu pa viņu šauj. Ja viņš brīnumainā kārtā nenošauts bez ieroča rokās (tos visiem nedeva, sevišķi pēc 1. uzbrukuma viļņa nopļaušanas, tā teikt, paņemsi no kritušā biedra) ielec pie tevis un pacēlis rokas kliedz: "Ja uzbek, ja uzbek!" (reāls atgadījums 19. divīzijas sektorā, kad vidusāzijas tautu pārstāvji sasnieguši letiņu ierakumus uzreiz padevās gūstā) tu priecīgs, ka viss beidzies būsi gatavs viņu bučot...Pievienots (06.Septembris.2013, 12:28)
---------------------------------------------
Prātā nāk kāds komunistu sauklis - Не что незабито, не кто незабит! (Nekas nav aizmirsts, neviens nav aizmirsts) nedaudz sireāli, vai ne?
Vēl kāds fakts - 1991. gadā Maskavā glabājās 3,2 miljoni kara apbalvojumu, kas joprojām nebija atdoti frontiniekiem. Nesen dzirdēju krievu ziņās, ka viņu prezidents apsolījis kaut kādā nebūt (konkrēto gadaskaitli nudien neatceros, bet ap 2020.to) gadā nodrošināt visus kara veterānus ar dzīvokli! Ļoti drosmīgs un atbildīgs paziņojums,  tikai nez vai uz to laiku būs atlicis kāds dzīvs kara veterāns..?
Tev nebūs svešu tautu Dievus turēt augstāk par savējiem!
|
| |
| | |
| Valduha | Datums: Otrdiena, 01.Oktobrī.2013, 10:56 | Komentāri # 41 |
|
Stāstnieks
Komentāri: 12294
Balvu ielāde ...
| Latvieši Volhovas purvos.
No Ļeņingrades frontes, kur latviešu vienības saņēma pirmās ugunskristības, 2. Latviešu brigāde uz Volhovas sektoru tika pārcelta nedēļas laikā (1943. gada 29. aprīlis – 5. maijs). Tur uzreiz bija jāieņem ap 15 km plats frontes iecirknis, kurš sākās nedaudz pirms stacijas Mjasnoj Bor (sādža Teremec Kurļandskij), un stiepās vēl aiz stacijas Spaskaja Poļistj, nomainot augšminētās vācu 291. kājinieku divīzijas daļas. Tas bija plašs purvains apgabals, pavasarī praktiski zem ūdens. Pati frontes līnija turējās uz šauras joslas: Novgorodas – Čudovas dz-ceļa uzbēruma un šosejas. Pašā frontes Z iecirknī Spaskajas Polistj rajonā bija reāli ierakumi, bet tālāk uz D, kur frontes josla attālinājās no dz-ceļa, tādu, loģiski, nebija.
 
2. Latviešu brigādes pozīcijas Volhovas frontē
1. pulka pozīcijas iepretim"Spasskaja Poļistj"
Leģionāri, sakāpuši vagonos Ļeņingradas pievārtē, gaida braucienu uz Volhovas fronti.
Tev nebūs svešu tautu Dievus turēt augstāk par savējiem!
|
| |
| | | |
| Valduha | Datums: Otrdiena, 01.Oktobrī.2013, 11:17 | Komentāri # 44 |
|
Stāstnieks
Komentāri: 12294
Balvu ielāde ...
| Bija arī savs Artilērijas divizions kapt. Grāveļa vadībā.
Vasara pagāja pozīciju un bunkuru izbūvē, kareivju apmācībās un daudzos izlūkgājienos. Šeit, tāpat kā pie Ļeņingradas, vāciešu aizsardzības pozīcijas bija, no aizstāvēšanās viedokļa, ierīkotas ļoti nemākulīgi. Proti, tās veidoja tikai viena galvenā kaujas līnija, bet bez uztverošajām pozīcijām dziļumā, kas nozīmēja, ka, ja ienaidnieks kādā vietā to pārrauj, tad tam priekšā nav vairs nekādu šķēršļu. Tieši tā notikās 1942. g. ziemā, kad fronti pārrāva 2. Triecienarmija. Nebija ierīkotas arī priekšgrupu pozīcijas, kuras laikus brīdinātu par krievu uzbrukumu.
Galvenā satiksmes artērija ar aizmuguri bija uz sprunguļceļa uzbūvētais šaursliežu dzelzsceļš. Tam, starp citu, tika ierīkotas arī „stacijas” – „Limbaži”, „Špice”, „Rušenšneize”, „Fridrihstrāse”. Paši kareivji ikdienā izmantoja „knipeļdambjus” – sprunguļceļus.
  
Mīnētāju apmācības
2. pulka 4. rotas leģionāri apmācībās
Tev nebūs svešu tautu Dievus turēt augstāk par savējiem!
|
| |
| | |
| Valduha | Datums: Otrdiena, 01.Oktobrī.2013, 11:31 | Komentāri # 46 |
|
Stāstnieks
Komentāri: 12294
Balvu ielāde ...
| Alkohola lietošana iktienā bija kategoriski noliegta, bet par cik arī komandējošais sastāvs saprata, ka karavīram frontē ik pa laikam „jānolaiž tvaiks”, tad izsniegtā kantīnes deva tika uzkrāta, un sastādīts grafiks kurā dienā kurš bunkurs, tā teikt, plosto. Tanī dienā kaimiņu nodaļas pārņēma posteņus arī „plostnieku” iecirknī. Lūk kāds traģi-komisks atgadījums aprakstīts grāmatā „Latviešu karavīrs II Pasaules Karā”:
Kādam bunkuram ar nosaukumu „Visu pa tīro” (te jāpiebilst, ka nosaukums bija katram bunkuram) iekritusi dzeršanas kārta. Viens no visvairāk ierāvušajiem kareivjiem, izrāvis granātas sprūdu, un, pielicis to pie auss otram, teikdams: „Dzirdi kā šņāc?”. Skaidrākais no vienības izrāvis to no rokas, un pametis zem guļamlāvas, kur tā eksplodējusi. Par laimi visi 6 zemnīcas iemītnieki tikuši tikai viegli ievainoti, bet šis atgadījums sakarā ar bunkura nosaukumu visiem palicis atmiņā.
  
Jāņi Volhovā 1943. gads
Friziera apmeklējums
Tev nebūs svešu tautu Dievus turēt augstāk par savējiem!
Komentāru rediģēja Valduha - Otrdiena, 01.Oktobrī.2013, 11:33
|
| |
| | |
| Valduha | Datums: Otrdiena, 01.Oktobrī.2013, 11:52 | Komentāri # 48 |
|
Stāstnieks
Komentāri: 12294
Balvu ielāde ...
| Rudens pusē pltn. Veiss kopā ar brigādes komandieri vpulkv. Šulcu izsecināja, ka pozīcijas iepretim sādžai Spasskaja Poļistj 1. pulka iecirknī ir no krievu nocietinājumiem, kuri atradās augstienēs, ir pārāk apdraudētas, tāpēc nolēma tās ieņemt, un boļševikus no tām padzīt.
No kreisās 2. SS Brigādes komandieris vpulkv. Šuldts un 1. pulka kom. pltn. V. Veiss
Uzbrukuma sākums tika nolikts uz 2. septembri, un to komandēt uzticēja 1. pulka II bataljona komandierim pltn. Kārlim Aperātam. Pēc ne pārāk ilgas, bet ļoti intensīvas artilērijas sagatavošanas uguns kaujas grupa 3,5 rotu sastāvā spējā triecienā pārrāva krievu pozīcijas 2 km platā joslā, un ar niecīgiem zaudējumiem (5 kritušie) īsā laikā ieņēma visus paredzētos punktus. Likās jau, ka ar to arī kauja beigusies, bet nākamajā dienā boļševiki uzsāka spēcīgus prettriecienus. . Darbā tika laista ne vien artilērija un mīnmetēji, bet arī „Staļina ērģeles” un aviācija. Viens no atslēgas punktiem bija kāda veca klostera drupas, kuras latvieši sauca par „Alkazāru” , tāpēc šīs kaujas vēsturē iegājušas kā Alkazāra kaujas. Cīņas par šīm augstienēm ilga līdz pat 9. septembrim , krievi veica 18 triecienus, bet ikreiz tika atsisti, līdz smago zaudējumu dēļ nomierinājās. Latviešu iecirknī noasiņoja 3 boļševiku divīzijas. Arī mūsu zaudējumi bija sāpīgi – 140 kritušo un ap 600 ievainoto. Kā vēlāk izrādījās, tad krievu puse šo uzbrukumu bija noturējusi par lielas vācu ofensīvas sākumu, tāpēc ar steigu pieveduši rezerves no citiem frontes iecirkņiem, un raidījuši tās kaujā.
Alkazara drupās
Par izrādīto varonību ar 1. šķiras Dzelzs krustu apbalvoja pltn. V.Veisu, pltn. K. Lobi, pltn. K. Aperātu, kapt. K. Šnēbergu, ltn. M. Ādamsonu (leģionāru vidū pazīstamu ar iesauku Marokas Baigais, leģendārs cīnītājs), ltn. R. Gaitaru, ltn. V. Jukovicu, ltn. K. Lambertu un kareivi R. Lapiņu. Savukārt ar 2. šķiras Dzelzs krustu apbalvoja 19 virsniekus un 85 instruktorus un kareivjus.
Otra, salīdzinoši neliela, kauja notika 7. oktobrī, kad 1. pulka 1. bataljona iecirknī uzbruka sarkanarmieši bataljona stiprumā. Uzbrukums tika samērā veiksmīgi atsists, krieviem zaudējot ap 50 kritušos un 8 gūstekņus. Tomēr šajā kaujā tika nāvīgi ievainots bataljona komandieris kapt. Kārlis Šnēbergs.
 
Vēl divi leģendāri latvieši - 1. pulka 2. bataljona komandieris pltn. K. Aperāts un ltn. miervaldis Ādamsons jeb Marokas Baigais
1943. gada nogale pagāja bez lielām kaujām. Notika abu karojošo pušu izlūkošanas iebrukumi un triecienvienību darbība. Septembra beigās V. Veiss tika paaugstināts pulkveža pakāpē, un oktobra vidū iecelts par brigādes kajinieku priekšnieku.
Būtībā Volhovas purvos izveidojās topošās 19. divīzijas kodols.
Tev nebūs svešu tautu Dievus turēt augstāk par savējiem!
|
| |
| |
| Valduha | Datums: Otrdiena, 01.Oktobrī.2013, 11:57 | Komentāri # 49 |
|
Stāstnieks
Komentāri: 12294
Balvu ielāde ...
| 1944. gada janvārī krievi iesāka lieluzbrukumu, lai ielenktu un iznīcinātu vācu spēkus, kas aizstāvējās uz D no Ļeņingradas. 14. janvārī viņiem izdevās pārraut fronti kādus 5 km uz D no latviešu pozīcijām. Lai nosprostotu krievu iebrukumu, pulkv. V. Veisam 15. Janvārī uzdeva saformēt kaujas grupu 2 bataljonu stiprumā, doties uz apm. 20 km attālo Ņekohovo sādžu, ieņemt to, un noturēt, tādejādi ļaujot no ielenkuma iziet 2 vācu pulkiem. Kaujas grupa ar šo uzdevumu tika galā. Tālāk vienību iesaistīja kaujās pie Tatino dz-ceļa stacijas, te to pastiprināja ar jaunsaformēto E. Laumaņa bataljonu 2 rotu stiprumā. 20. janvārī kaujas grupa saņēma uzdevumu uzbrukt Dolgovo sādžai, un nosprostot boļševiku divīzijas virzību uz priekšu vismaz uz 24 stundām, tādejādi glābjot kādu Vācu divīziju no ielenkuma. Arī šo uzdevumu, ciešot ļoti smagus zaudējumus latvieši izpildīja. Tikai 25. janvārī kaujas grupa beidzot atgāja uz Gluhaja Kerestj, kur varēja atpūsties siltās telpās visu nākamo dienu.
22. janvārī arī pārējās latviešu vienības, saņēmušas pavēli par pakāpenisku atiešanu, atstāja savas pozīcijas, uzspridzinot bunkurus un iznīcinot satiksmes līnijas. Tā beidzās Volhovas kauju periods, un iesākās nogurdinošā, bet sekmīgā atiešana uz Veļikajas upes pozīcijām. 200 km garo atkāpšanās ceļu 2. Latviešu SS brigāde veica kā arjergarda vienība, atrodoties gandrīz nepārtrauktā kaujas saskarē ar uzbrūkošajām sarkanarmijas daļām. Vietām bija jāapstājas un jāaiztur uzbrūkošie krievi, lai atkal kāda vācu vienība pagūtu izkļūt no draudošā ielenkuma. Līdz 28. februārī tā ieņēma jaunās „Panteras” pozīcijas Veļikajas upes krastos blakus 15. Latviešu SS divīzijai. Šeit brigādei pievienoja vēl vienu pulku, un tā tapa par leģendāro 19. Latviešu SS divīziju, bet tas jau ir cits stāsts.
Tev nebūs svešu tautu Dievus turēt augstāk par savējiem!
|
| |
| | |
| Jaunākie foruma komentāri |
|
| Tēma |
Pāriet |
Datums, Laiks |
Аutors |
Sadaļa |
|  Karš Austr... | ▼ | 21.Novembrī.2024, 06:42 | Valduha | 1945 - līdz mūsdienām | Lasīt | | Mūsdienu K... | ▼ | 20.Novembrī.2024, 23:48 | sālītis | Pļāpātuve | Lasīt | | Vermahta ž... | ▼ | 19.Novembrī.2024, 16:28 | Valduha | WW2 | Lasīt | | Te rakstām... | ▼ | 11.Novembrī.2024, 04:56 | Valduha | Pļāpātuve | Lasīt | | Otrā front... | ▼ | 02.Novembrī.2024, 18:20 | Valduha | WW2 | Lasīt | | Āra galdiņ... | ▼ | 28.Oktobrī.2024, 15:30 | Valduha | Būve | Lasīt | | Rusij77 sv... | ▼ | 25.Oktobrī.2024, 09:26 | nēģis | Pļāpātuve | Lasīt | | Laika apst... | ▼ | 30.Septembrī.2024, 11:32 | sālītis | Pļāpātuve | Lasīt | | Sveicam Ze... | ▼ | 28.Septembrī.2024, 23:57 | zed | Pļāpātuve | Lasīt | | Vācu karas... | ▼ | 14.Septembrī.2024, 09:35 | Valduha | WW2 | Lasīt | |
Šodien forumu apmeklēja: Valduha, sālītis
Copyright sancho76 © 2008-2024
|
|
|
