|
Ziedo vietnes attīstībai!
|
Kureliešu jautājums.
| |
| Valduha | Datums: Trešdiena, 25.Oktobrī.2017, 06:22 | Komentāri # 1 |
|
Stāstnieks
Komentāri: 12301
Balvu ielāde ...
| Kurelieši - cīnītāji par Latvijas brīvību, antifašisti, atjaunojamās Latvijas nacionālās armijas pamatakmens. Šādi apzīmējumi nav retums, tomēr...
Man nekad nav bijis īsti skaidrs, kā, sēžot mežā, drošā attālumā no frontes līnijas varēja par kaut ko cīnīties?
Tagad nevaru atcerēties, kurš no 19. divīzijas virsniekiem aprakstīja šo gadījumu, bet stāsts bija sekojošs:
-1944. gada rudenī, divīzijai vēl esot Vidzemē, pie viņiem ieradies kāds Kureļa štāba virsnieks, un paziņojis, ka viņi palikšot Vidzemē, lai cīnītos pret boļševikiem frontes aizmugurē. Bet priekš tā viņiem trūkstot ieroču. Leģionāri apsveikuši šādu apņēmību, un no divīzijas krājumiem izsnieguši vajadzīgo. Liels bijis sašutums, kad uzzinājuši, ka kurelieši aizgājuši uz Kurzemi... Virsnieks, kurš atbildējis par divīzijas arsenālu, saprazdams, ka viņam draud kara tiesa, nošāvies!
Bet te Oskara Perro pārdomas un atmiņas par kureliešiem:
  
Tev nebūs svešu tautu Dievus turēt augstāk par savējiem!
|
| |
| | |
| Valduha | Datums: Trešdiena, 25.Oktobrī.2017, 10:02 | Komentāri # 3 |
|
Stāstnieks
Komentāri: 12301
Balvu ielāde ...
| Quote nēģis (  ) Kapec viņus dēvēja par kureliešiem?
Slinkums pašam rakstīt, tāpēc iekopēšu no i-neta... 
Otrā pasaules kara laikā no 1942. gada līdz 1943. gada decembrim ģenerālis Kurelis bija Latvijas invalīdu kooperācijas savienības slēgšanas un apsargāšanas arteļa “Apsardze” direktors. 1943. gadā, kad nacistu okupācijas varas iestādes pieļāva Aizsargu organizācijas atjaunošanu, viņš iestājās 5. Rīgas aizsargu pulkā. 1944. gada jūlija otrajā pusē Rīgas apriņķa priekšnieks un 5. Rīgas aizsargu pulka komandieris Veide, izpildot okupācijas pārvaldes rīkojumu noorganizēt no vēl atlikušajiem Rīgas apriņķa aizsargiem pa vienam bataljonam Rīgā, Skrīveros un Slokā, pilnvaroja ģenerāli Kureli apvienot militārā vienībā 3. un 4. iecirkņa aizsargus, nosaucot šo vienību par “Rīgas aizsargu pulka ģenerāļa Kureļa grupu”. Sākotnēji vienība bija paredzēta iespējamai frontes aizstāvēšanai un speciāli apmācītu cilvēku grupu nosūtīšanai partizānu darbībai frontes aizmugurē. 1944. gada septembrī kurelieši atkāpās uz Kurzemi, kur apmetās Strazdes un Ugāles apkārtnē. Vienības sastāvs nepārtraukti mainījās, sasniedzot 2000-3000 vīru kopskaitu, to papildināja arī dezertieri un leģionāri, kuri nevēlējās atstāt Latviju un doties uz Vāciju, kā arī no mobilizācijas izvairījušies jaunieši un vietējie iedzīvotāji.
Tev nebūs svešu tautu Dievus turēt augstāk par savējiem!
|
| |
| | |
| 007 | Datums: Trešdiena, 25.Oktobrī.2017, 10:47 | Komentāri # 5 |
|
Cienījams cilvēks
Komentāri: 2174
Balvu ielāde ...
| 
teksts no letonika.lv
//////////////
Kurelieši
Latvijas Centrālās padomes militārās vienības nacistu okupētajā Latvijā. Rēķinoties ar sakāvi frontē, Vācijas izlūkdienests 1944 sāka veidot speciālas latviešu vienības, kas paliktu Latvijā un cīnītos sarkanarmijas aizmugurē. Šai nolūkā vācieši gribēja izmantot arī vienību, ko ģen. J.Kurelis kopā ar kapt. K.Upelnieku 1944 VII Vācijas izlūkdienesta pārziņā sāka formēt no aizsargiem un policistiem. K.Upelnieks (pasākuma faktiskais vadītājs), izmantojot izlūkdienestu, cerēja savas vienības apgādāt un apmācīt, kā arī iegūt zināmu aizsegu. K.Upelnieks bija iecerējis, ka kara beigu posmā kureliešu vienības kļūs par neatkarīgās Latvijas armijas kodolu. 1944 VII kureliešiem bija ~600 vīru un 800-1200 rezervistu.
1944 IX, kad Vācijas armija atkāpās uz Kurzemi, uz turieni devās arī kurelieši. Sākumā viņu galvenie spēki koncentrējās Talsu apriņķa Strazdes muižā, bet vēlāk pārcēlās uz Puzes pagasta Stikliem. Tur kureliešiem pievienojās daļa dezertieru no Latviešu leģiona un nedaudz bēgļu. 1944 XI kureliešu vienībās bija ~2 tūkst. vīru; bija arī tiešie radiosakari ar Zviedriju.
Latviešu militāro vienību nostiprināšanās uztrauca vācu armijas Kurzemes grupējuma pavēlniecību. 1944.14.XI vācieši negaidīti uzbruka kureliešiem. 454 vīrus arestēja un nosūtīja uz koncentrācijas nometnēm Vācijā. J.Kureli un 8 viņa štāba virsniekus arestēja un nodeva tiesai, vēlāk J.Kureli aizsūtīja uz Vāciju. K.Upelnieku un vēl dažus virsniekus 20.XI Liepājā nošāva. Šīs nacionālo spēku sagrāves laikā vērā ņemamu pretestību izrādīja leitn. R.Rubeņa vienība, kas bija dislocēta tālāk no pārējām un uzbrukumam paspēja sagatavoties.Pievienots (25.Oktobris.2017, 10:47)
---------------------------------------------
http://www.nacionalisti.lv/raksts....reliesi
..kad satiksi,tad iepazīsi..
|
| |
| |
| Valduha | Datums: Trešdiena, 25.Oktobrī.2017, 16:20 | Komentāri # 6 |
|
Stāstnieks
Komentāri: 12301
Balvu ielāde ...
| Quote 007 ( ) K.Upelnieks bija iecerējis, ka kara beigu posmā kureliešu vienības kļūs par neatkarīgās Latvijas armijas kodolu.
Interesanti, kā viņš to bija iedomājies situācijā, ja boļševiki ieņemtu Kurzemes cietoksni? Ideja apsveicama - jūs veči cīnieties, bet mēs te maliņā angļus pagaidīsim...
Quote 007 ( ) Latviešu militāro vienību nostiprināšanās uztrauca vācu armijas Kurzemes grupējuma pavēlniecību.
Loģiski, jebkuru armiju uztrauktu tās tiešā aizmugurē esošs militārs formējums.
Tev nebūs svešu tautu Dievus turēt augstāk par savējiem!
|
| |
| |
| Valduha | Datums: Trešdiena, 25.Oktobrī.2017, 17:42 | Komentāri # 7 |
|
Stāstnieks
Komentāri: 12301
Balvu ielāde ...
| Quote 007 ( ) 1944.14.XI vācieši negaidīti uzbruka kureliešiem. 454 vīrus arestēja un nosūtīja uz koncentrācijas nometnēm Vācijā. J.Kureli un 8 viņa štāba virsniekus arestēja un nodeva tiesai
Uzbrukums nebija negaidīts. Pārrunas ar Kureļa grupu ilga vairākas dienas, un 14. novembris bija pēdējais datums, kad jānoliek ieroči. Kureļa vadīto "nākamās Latvijas armijas kodolu" vācieši izklīdināja praktiski bez kaujas. Tas tikai liecina par šīs vienības sastāvu un kaujasspējām. Vienīgie, kas izrādīja pretestību, bija leitnanta Rubeņa bataljons, bet par to vēlāk.
Te divi boļševiku diversantu grupas "Sarkanā bulta" ziņojumi Maskavai:
8.12. 1944. g. 2 dienas ilgst ekspedīcija, kurelieši nāk pie mums un lūdz mūs, viņiem ļaut iet ar mums, un ņemt viņus mūsu pakļautībā. Tie ir ļoti labi apbruņoti cilvēki, bet viņiem nav labu vadītāju un viņi staigā mežā bezmērķīgi. Viņi varētu daudz ko darīt, ja viņiem būtu labs vadītājs.
14.12. 1944. g. Bez mana galvenā darba es organizēju bandu grupas no kureliešu cilvēkiem. Viņi ir loti labi apbruņoti un labi partizāni, ja ar viņiem pareizi runā. Viņi visi vēl tic vācu propagandai un domā, ka viņus nošaus, ja nāks krievi. Mums, padomju cilvēkiem, ir smieklīgi dzirdēt tādas lietas. Vācieši slepkavo un laupa civiliedzīvotāju starpā. Kurzemes iedzīvotāji nu sāk ticēt, ka vācietis ir laupītājs un ka būs vajadzīgs viņu likvidēt, cik vien iespējams. Cik žēl, ka tauta tikai tagad sāk saprast.
Tev nebūs svešu tautu Dievus turēt augstāk par savējiem!
|
| |
| |
| Valduha | Datums: Trešdiena, 25.Oktobrī.2017, 18:45 | Komentāri # 8 |
|
Stāstnieks
Komentāri: 12301
Balvu ielāde ...
| Īsa vienības vēsture.
Interesanta ir kureliešu rašanās vēsture. To 1944. gada vasarā no Rīgas un Rīgas apriņķa aizsargiem izveidoja vācu SS un policijas vadītājs Jekelns, Daugavas līnijas aizstāvēšanai pret Zemgalē iebrukušajiem boļševikiem. Tomēr, pēc sīvām savstarpējām "kabinetu cīņām", vienība nonāca, vācu armijas frontes pretizlūkošanas (Frontaufklaerung) pakļautībā. No kureliešiem bija iecerēts izveidot nacionālo partizānu - diversantu vienības, cīņām krievu aizmugurē. Tomēr izlūkdienesta iecere neizdevās, jo vienība no Vidzemes pārcēlās uz Kurzemi. Tur tā dzīvoja vienā mierā, un kas zin, varbūt pat sagaidītu kapitulāciju, ja tajā masveidā nesāktu ieplūst dažādi šaubīgi elementi - leģiona dezertieri, civilie, kas izvairījās no iesaukšanas, kā arī "visādi dēkaiņi". Būtībā Kureļa štābs vairs nekontrolēja sev pakļautos vīrus. Sākās laupīšanas, uzdzīve un saķeršanās ar vietējiem policistiem (arī latviešiem). vācu SS un policijas vadītājs Jekelns panāca, ka vienība no izlūkdienesta pakļautības atkal nonāca viņa pakļautībā. Tad arī sākās pārrunas ar Kureļa štābu, par ieroču nolikšanu, un iznākšanu no meža.
Vēl viens interesants fakts ir tas, ka 1944. gada novembrī "nākamās Latvijas armijas kodols" vienā mierā mitinājās blakus boļševiku diversantu vienībai "Sarkanā bulta". Pēdējā nometni atstāja naktī pirms uzbrukuma, jo tās plānos nebija kauja ar vācu policijas vienībām.
Tev nebūs svešu tautu Dievus turēt augstāk par savējiem!
|
| |
| |
| Valduha | Datums: Trešdiena, 25.Oktobrī.2017, 19:14 | Komentāri # 9 |
|
Stāstnieks
Komentāri: 12301
Balvu ielāde ...
| Krišs Upelnieks
Lai arī vienība savu nosaukumu ieguva pateicoties tās formālajam komandierim ģenerālim Kurelim, tās patiesā dvēsele un iedvesmotājs bija Kureļa štāba priekšnieks, bijušais Sibirijas latviešu Imantas pulka kapteinis (Krievijas Pilsoņu kara laikā), vēlāk policijas iecirkņa priekšnieks, kapteinis Krišs Upelnieks.
Nav noliedzams, ka viņu, kā īstu patriotu, vadīja ideāli un cēlas domas. Diemžēl, viņš pārāk uzticējās Latvijas Centrālās padomes un Zviedrijas emisāru solījumiem. Tomēr lielākā kļūda bija savas vienības vadības grožu zaudēšana. Kā uzsvēra pulkvedis Vilis Janums, pat vislabākā kaujas vienība, atrodoties ilgstošā bezdarbībā, degradējas un zaudē savas kaujas spējas. Tieši bezdarbība, kā arī nekontrolēta dezertieru (dezertieris jau pēc definīcijas nav karotājs, tāpēc jau viņš dezertē) un citu šaubīgu elementu iekļaušana vienībā, arī noveda pie tās bēdīgā gala...
Tev nebūs svešu tautu Dievus turēt augstāk par savējiem!
|
| |
| |
| Valduha | Datums: Trešdiena, 25.Oktobrī.2017, 20:16 | Komentāri # 10 |
|
Stāstnieks
Komentāri: 12301
Balvu ielāde ...
| Rubeņa bataljons.
Šī bija vienīgā, daudzmaz organizētā un kaujas spējīgā vienība (apmēram 650 vīru) Kureļa grupā. Pats leitnants Rubenis nebija viennozīmīga persona. Te vēsturnieka Uldia Neiburga rakstītais:
"1944. gada 13. martā Robertu iesauca latviešu leģionā, kur viņš kā leitnants nonāca 15. latviešu SS grenadieru apmācību un papildinājumu brigādes 1. štāba rotā. Ir pieļaujams, ka Bredova kaujas grupas sastāvā viņš piedalījās 1944. gada 27. – 28. jūlija cīņās Jelgavas apkārtnē (šis grupējums kauju laikā cieta smagus zaudējumus).
Iespējams, tieši pēc šīm kaujām leitnants Rubenis kopā ar citiem karavīriem atkāpās Skrīveru virzienā, kur bija sākusies ģenerāļa Kureļa grupas organizēšana. Leitnantam Rubenim uzticēja veidot vienu kureliešu rotu Bebru pagastā. Stāsta, ka viņš tur ieradies kopā ar sievu un mazo dēliņu. Ģenerāļa Kureļa grupas štāba operatīvā adjutanta virsleitnanta Jāņa Gregora rakstītajā vienības dienasgrāmatā leitnants Rubenis vairākkārt ir cildināts kā "izdarīgs un enerģisks virsnieks un uzticīgs latvietis". Bijušais leitnanta Rubeņa bataljona dalībnieks Arturs Pormals, kurš šodien dzīvo Čikāgā, savu komandieri atceras kā lielu autoritāti. Nav arī izslēgts, ka laikā, kad Vidzemē organizēja ģenerāļa Kureļa grupu, leitnants Rubenis kādu brīdi atradās virsnieku apmācību kursos Vācijā, kur viņu varēja nosūtīt vācu abvēra 212. frontes izlūkošanas grupas komandiera leitnanta (vienlaikus britu izlūkdienesta aģenta) Haselmaņa uzdevumā. Vēl viens viņa Malnavas skolasbiedrs, virsleitnants Vilis Grāvītis, savulaik ir liecinājis, ka saticis Rubeni leģiona leitnanta formastērpā 1944. gada vasarā Vācijā un manījis, ka "viņam kaut kas "aiz ādas" [..] Kad un pa kuru laiku viņš tika dzimtenē, man mīkla vēl šodien".
1944. gada 19. septembrī, ģenerāļa Kureļa grupai pārvietojoties uz Kurzemi, leitnants Rubenis kopā ar savu vienību atkāpās uz Ropažiem, bet jau 22. septembrī turpināja ceļu uz Kurzemi. 1944. gada oktobrī Rubeņa vienība 200 vīru stiprumā novietojās Ventspils apriņķa Ugāles pagasta "Ilziķos". Uzzinājis par kureliešu galvenās grupas atbruņošanu, leitnants Rubenis pavēlēja bataljonam nekavējoties sagatavoties pārgājienam. Pusnaktī tas (izņemot nelielu daļu atkritēju) gar Usmas ezera austrumu malu devās Rendas virzienā, no rīta sasniedzot Lielrendu. 16. novembrī Abavas krastā pie Pērkoņu mājām bataljons sadūrās ar divām vācu automašīnām. Nākamajā dienā leitnants Rubenis, pierunāts sākt sarunas ar vāciešiem, ieradās SS obergrupenfīrera Jekelna komandpunktā, kur tomēr kategoriski atteicās bez ierunām padoties."
Par cik leitnants Rubenis pēc Jelgavas kaujām nepieteicās 15. divīzijā, viņš automātiski skaitījās dezertieris. Kamēr vienība atradās izlūkdienesta pakļautībā, viņam nebija par ko raizēties, bet kad noteikšanu pār to atguva vācu SS un policijas vadītājs Jekelns, stāvoklis mainījās. Iespējams, tas bija viens no iemesliem, kāpēc viņš nolēma uzsākt bezjēdzīgu (tas mans subjektīvais viedoklis) cīņu.
Tev nebūs svešu tautu Dievus turēt augstāk par savējiem!
|
| |
| |
| Valduha | Datums: Ceturtdiena, 26.Oktobrī.2017, 07:06 | Komentāri # 11 |
|
Stāstnieks
Komentāri: 12301
Balvu ielāde ...
| Rubeņa bataljona karavīra atmiņas:
«14. novembra vakarā Ilziķos ieradās daži vācieši no ģenerāļa Jekelna štāba un lika priekšā leitnanta Rubeņa grupai atbruņoties un ļauties grupās nosūtīt uz Vāciju. Par nepaklausību tika piedraudēts ar Rubeņa grupas pilnīgu iznīcināšanu. Leitnants Rubenis tomēr nolēma nepaklausīt un, ja pat situācija prasītu, cīnīties pret okupantiem ar ieročiem. Tā kā Ilziķu pozīcijas nebija izde- vīgas, tad nolēmām šīs mājas atstāt.»
«Bija 1944. gada 17. novembra vakars. Bataljons norīkojies skuju būdiņās. Tumsā mūsu nometne izskatījās kā skuju pilsētiņa. Naktī to pārlidoja vairākas lidmašīnas. No rīta pie pirmajiem posteņiem bija piebraukusi vieglā automašīna. Izrādījās, atveduši Jekelna pavēli nekavējoties nolikt ieročus un padoties. Mūsu komandieris leitn. Rubenis uzaicinājumu kategoriski noraidīja. [..]Steidzīgi sadalīja rotas aizstāvēšanās pozīcijās. Pie Abavas upes tiltiņa novietoja smago ložmetēju, dažas patšautenes, nostājās šautenēm un granātām bruņoti vīri. Aizmugurē smagās rotas ar smagajiem mīnmetējiem un tanku dūrēm. Jau pēc nepilnas stun- das mūsu nometnei uzlidoja izlūklidmašīnas un atklāja spēcīgu ložmetēju uguni. Pagāja trīs četras stundas, un vācieši atklāja uz mums spēcīgu mīnmetēju uguni, bet mūsu zēni mierīgi gaidīja pirmo vāciešu parādīšanos. Un tad arī nāca pirmās vācu vienības, kājnieku ķēdes. Tās pielaida pienācīgā attālumā un spēcīgi saņēma. Kad pirmās ķēdes bija saņemtas pienācīgi, vācieši kājnieku uzbrukumu apturēja un atklāja daudz spēcīgāku mīnmetēju uguni. Pēc laba brīža mīnmetēju aizsardzībā viņu kājnieki atkārtoti uzbruka mūsu aizstāvēšanas pozīcijām. Tā kā mūsu mīnmetēju aizsardzība priekšējā līnijā bija trūcīgāka un pretinieks spēcīgāks, leitnants Rubenis deva pavēli mazliet atvilkties atpakaļ.»
«Pēc atvadīšanās no mūsu iemīļotā komandiera devāmies tālāk tai pašā naktī. Pēc kaujas mūsu vīri bija visai noguruši, tālu netikām, pēc apmēram 10 km noiešanas apmetāmies kādā purvainā vietā.» Šeit no rubeniešiem prom devās daži desmiti vīru, bet pārējie turpināja ceļu uz Dziru mājām Abavas krastā. Bataljona vienības izvietojās Zlēku pagastā, bet štābu iekārtoja Sildruvu mājās. Sadursmes ar vāciešiem bija biežas. «Tas notika 6. decembra rītā. Neviens nedomāja, ka vācieši uzbruks. Ap pusdeviņiem pēkšņi uzbruka, atklājot mīnmetēju un šauteņu uguni. Vēlāk, pēc saņemto gūstekņu liecībām, noskaidrojās: vācieši gribējuši ieņemt Dziras pēkšņā triecienā. Mūsējie tūdaļ izšāva trauksmes raķetes, izziņojot vācu uzbrukumu. [..] No gūstekņiem uzzinājām, ka vācieši uzbrūk ar prāviem spēkiem — vienu pulku un vēl dažiem atsevišķiem bataljoniem.
Vācieši mēģināja pārcelties pāri Abavai, bet tika atsisti. Daudzi dabūja peldēt uz leju pa Abavu — uz veļu valstību. Visā rajonā gar upes krastu nostādījām posteņus, svarīgākajās vietās ložmetējus un patšautenes. Tā pienāca tumsa, apšaudīšanās apklusa. [..] Bija ļoti tumšs. Neizklīdušie un bojāgājušie atkal bijām kopā vecajā vietā. Bet trūka daudzu krietnu latviešu zēnu, ko vairs nekad neredzēsim… Dienas kaujās bija saņemti vairāki desmiti gūstekņu. Vakarā izsūtīja lielāku grupu izlūkot Cirkaļu rajonu. Nakts pagāja mierīgi, pienāca mierīgs rīts. Ap desmi- tiem iepriekšējās dienas kauju vietu pārlidoja vācu izlūku lidmašīnas. Dažās vietās tās novēroja mūsu kustībā esošās grupas un apšaudīja tās no ložmetējiem un apmētāja ar nelielām gaisa mīnām. Ievainoja vienu žēlsirdīgo māsu. 7. decembra kaujā kādā sadursmē ievainoja mūsu bataljona komandieri — Rubeņa pēcteci. Šo drošsirdīgo mūsu vadītāju nogādāja kādā Kurzemes slimnīcā. [..] Lai izvairītos no vāciešu pēkšņa uzbrukuma, atkāpāmies Cirkaļu virzienā un sakoncentrējāmies. Nākošā diena pagāja mierīgi. Bet jau 9. decembrī vācieši bija tikuši mums uz pēdām un vairākās grupās pietuvojušies Cirkalēm. Mēs nesen bijām smagi cietuši un paklīduši, tomēr dažas spēcīgākās daļas Cirkalēs bija. 9. decembrī pa mežu Cirkaļu rajonā diezgan droši patrulēja vācu jātnieku nodaļas, ar tām iznāca vairākas reizes sadurties, radās asas vietēja rakstura sadursmes.»
««Sarkanās bultas» partizāni bija pārnākuši pāri Abavai. Ar strauju uzbrukumu tie metās pret kureliešu aplencējiem, un vācu spēki nonāk krustugunīs. Kurelieši, jauzdami uzbrukumu vācu aizmugurei, dodas triecienā un sasit priekšā esošās vācu ķēdes, satiekas ar «bultas» vīriem,»
«Kurielieši vairs nebija spējīgi ielaisties kaujās ar vāciešiem, arī munīcija bija izsīkusi. Ievainotais bataljona komandieris virsnieka vietnieks Druviņš sasauca uz apspriedi pāri palikušos. Skats bēdīgs, jo pēdējais sitiens bija smags. Tiek nolemts par labāku izklīst…»
Tev nebūs svešu tautu Dievus turēt augstāk par savējiem!
|
| |
| |
| Valduha | Datums: Ceturtdiena, 26.Oktobrī.2017, 16:18 | Komentāri # 12 |
|
Stāstnieks
Komentāri: 12301
Balvu ielāde ...
| Jekelna atriebība.
No 5. līdz 9. decembrim Jekelns realizēja operāciju "Ozolu purvs". Tās rezultātā pēc U. Neiburga ziņām Zlēku pagastā tika nošauti vismaz 148 civiliedzīvotāji.
Uldis Neiburgs: "Iespējams, ka šīs akcijas tiešais iegansts bija padomju partizānu vienības "Sarkanā bulta" uzbrukums vācu armijas vezumnieku kolonnai netālu no Auziņu mežsarga mājām uz Zlēku–Kuldīgas lielceļa 1944. gada novembra beigās. Šis uzbrukums bija provokatīvs, jo vācieši par vainīgajiem uzskatīja kureliešus..."
Lūk ko par šo akciju ziņo vācu 16.armijas pretizlūkošanas daļas priekšnieks:
(citātā ietverti arī, jau iepriekš pieminētie "Sarkanās bultas ", ziņojumi Maskavai)
"Ziņojuma mēnesī augstākā SS un pol. fīrera vadībā izdarīja 2 lielus pasākumus, kas abi neattaisnoja tādu spēka un līdzekļu izmantošanu un nenoveda pie vēlamā panākuma.
Pasākums "Ozolu purvs" 5.-9. dec. vērsās pret "Sarkanās bultas" bandu un Kureļa organizācijas atliekām pie Abavas.
Šī pasākuma laikā pret civiliedzīvotājiem izdarītie vainas izpirkšanas pasākumi (Suehnemassnahmen) par Rubeņa cilvēku ievainoto policijai piederīgo sakropļošanu, tautu ir ļoti sarūgtinājuši un neliekas piemēroti Kurzemes telpas nomierināšanai. Tā Usmas un Spāres policijas priekšnieks ziņo OK, ka pasākuma laikā esot nodedzinātas 14 lauku sētas, iedzīvotāji esot nonāvēti un sadedzināti. Iedzīvotāji dzīvojot šausmās par šo izrīcību. Vairumu šo zemnieku ģimeņu viņš pazīstot, tās neesot bijušas bandām labvēlīgas. Viņš stingri lūdz turpmākos pasākumos atteikties no tādām izrīcībām.
660. drošības bataljona karavīru ziņojums apstiprina šo apgalvojumu. Vēlogos (62/32) esot 30 civilistus, starp tiem divus bērnus, nošāvusi kāda latviešu SS vienība kāda vācu oberšturmfīrera vadībā. Šī nošaušana esot pavēlēta kā atmaksa par to, ka vācu pusē esot krituši 3 virsnieki un 17 vīri. Dižķīros visus iedzīvotājus esot nošāvis kāds policijas leitnants ar 6 vīriem, līķi esot šķūnī sadedzināti. Pie šķūņa ieejas esot bijuši redzami 7-8 pārogļoti līķi, starp tiem viens bērna līķis. Saskaņā ar 660. drošības bataljona komandiera ziņojumu, ka latviešu zemnieki, kas brīvprātīgi bija kļuvuši par viņa vienības slepeniem aģentiem un kā vietējo apstākļu pazinēji par ceļa rādītajiem, pēc akcijas nobeigšanas nebija vairs atrodami. Piederīgo meklēšanas ziņojumi tagad ienāk komandantūras.
Šī pasākuma veids radīja mums negatīvas sekas ne tikai civilās aprindās, bet arī latviešu karavīros. Tās neierobežojas tikai Abavas šaurākā novadā, bet izplatās visā latviešu telpā.
Padomju bandu štābs, kura izlūkvienības kā liecinieki bija novērojuši nolikumus pie Abavas, to propagandiski izmantoja vervēšanas nolūkiem. Starp citu, sekojošie pieraksti no kādas iegūtas radioraidītāju vienības dienasgrāmatas varētu būt zīmīgi:
8.12. 2 dienas ilgst ekspedīcija, kurelieši nāk pie mums un lūdz mūs, viņiem ļaut iet ar mums, un ņemt viņus mūsu pakļautībā. Tie ir ļoti labi apbruņoti cilvēki, bet viņiem nav labu vadītāju un viņi staigā mežā bezmērķīgi. Viņi varētu daudz ko darīt, ja viņiem būtu labs vadītājs.
14.12. Bez mana galvenā darba es organizēju bandu grupas no kureliešu cilvēkiem. Viņi ir loti labi apbruņoti un labi partizāni, ja ar viņiem pareizi runā. Viņi visi vēl tic vācu propagandai un domā, ka viņus nošaus, ja nāks krievi. Mums, padomju cilvēkiem, ir smieklīgi dzirdēt tādas lietas. Vācieši slepkavo un laupa civiliedzīvotāju starpā. Kurzemes iedzīvotāji nu sāk ticēt, ka vācietis ir laupītājs un ka būs vajadzīgs viņu likvidēt, cik vien iespējams. Cik žēl, ka tauta tikai tagad sāk saprast.
Notikumi pie Abavas tūliņ arī negatīvi iedarbojās uz ziņotāju tīklu. Vēl nelabvēlīgāku ietekmi uz ziņotāju tīklu izraisīja dažāda apiešanās ar latviešu pašaizsardzībai piederīgiem, kas pretēji rudenī dotajām pavēlēm, dažos apgabalos ir atbruņoti un ar to sarūgtināti. Ziņojumu tīkls Kurzemē līdz šim pirmā kārtā balstījās uz pašaizsardzību (Selbstschutz).
Otrs lielpasākums - "Stende" -- ar citu vadību vērsās pret Rendas bandu un Stendes bandu telpā dienvidos no Stendes-Spāres dzelzceļa līnijas. Tas gan nedeva cerētos panākumus, bet iedzīvotājos atstāja labvēlīgu iespaidu, jo to iepretī civiliedzīvotājiem izdarīja, turoties pie militāriem pamatprincipiem."
Tev nebūs svešu tautu Dievus turēt augstāk par savējiem!
|
| |
| | | | | |
| Valduha | Datums: Sestdiena, 28.Oktobrī.2017, 10:43 | Komentāri # 17 |
|
Stāstnieks
Komentāri: 12301
Balvu ielāde ...
| Quote Meilis ( ) Kā parasti. Tas jau normāli, bet tu pamēģini uzrakstīt kaut ko tādu lai pārējie lasītāji ''aizsviltos'' un apšaubītu tavu rakstu...
Labi. 
Mēģināšu bez diplomātijas un aplinkiem izteikt savu viedokli!
Tupēt mežā tālu no frontes līnijas, un cerēt, ka 19. divīzijas vīri noturēs pozīcijas, līdz laikam, kad atnāks angļi, lai tad uzmestos par "atjaunojamās Latvijas armijas kodolu", ir nožēlojami! Nez kāpēc "varoņi" nepalika Vidzemes mežos? Ak jā, tur viņi līdz 14. novembrim neizvilktu... 
Tev nebūs svešu tautu Dievus turēt augstāk par savējiem!
|
| |
| | |
| Valduha | Datums: Pirmdiena, 30.Oktobrī.2017, 06:41 | Komentāri # 19 |
|
Stāstnieks
Komentāri: 12301
Balvu ielāde ...
| Quote 007 ( ) ..tieši manas domas,,bruņota banda ,nekas vairāk
No juridiskā viedokļa precīzi...
Bet es nespēju saprast vienu - gan žurnālistu, gan visnotaļ nopietnu vēsturnieku rakstos lasāma šāda frāze: "Latvieši cīnījās gan Hitlera, gan Staļina pusē. Bet bija arī tādi, kas cīnījās pret abām okupācijām" - ar to domājot kureliešus. Nu neredzu es viņu gaitās cīņas pazīmes.
Pret vāciešiem? Nodzīvojuši vienā mierā vairākus mēnešus vācu aizmugurē? Pat Rubeņa bataljons ne jau pret vācu okupāciju cīnījās, bet ar tiem formējumiem, kuri gribēja viņu atbruņot.
Pret krieviem? Grūti vācu aizmugurē cīnīties pret boļševikiem...  ...iinteresanti, cik "Sarkanās bultas" diversantus viņi likvidēja? 
Tev nebūs svešu tautu Dievus turēt augstāk par savējiem!
|
| |
| | |
| Jaunākie foruma komentāri |
|
| Tēma |
Pāriet |
Datums, Laiks |
Аutors |
Sadaļa |
|  Karš Austr... | ▼ | 23.Novembrī.2024, 09:19 | Valduha | 1945 - līdz mūsdienām | Lasīt | | Mūsdienu K... | ▼ | 22.Novembrī.2024, 22:27 | sālītis | Pļāpātuve | Lasīt | | Te rakstām... | ▼ | 22.Novembrī.2024, 20:41 | zed | Pļāpātuve | Lasīt | | Vermahta ž... | ▼ | 19.Novembrī.2024, 16:28 | Valduha | WW2 | Lasīt | | Otrā front... | ▼ | 02.Novembrī.2024, 18:20 | Valduha | WW2 | Lasīt | | Āra galdiņ... | ▼ | 28.Oktobrī.2024, 15:30 | Valduha | Būve | Lasīt | | Rusij77 sv... | ▼ | 25.Oktobrī.2024, 09:26 | nēģis | Pļāpātuve | Lasīt | | Laika apst... | ▼ | 30.Septembrī.2024, 11:32 | sālītis | Pļāpātuve | Lasīt | | Sveicam Ze... | ▼ | 28.Septembrī.2024, 23:57 | zed | Pļāpātuve | Lasīt | | Vācu karas... | ▼ | 14.Septembrī.2024, 09:35 | Valduha | WW2 | Lasīt | |
Šodien forumu apmeklēja:
Copyright sancho76 © 2008-2024
|
|
|
