Pievienots (24.Februāris.2016, 15:57)
---------------------------------------------
Vakar ieņemot "čarku" par savu dienesta biedru veselību, kaut kā atcerējos visus šī ieliktā saita stāstiņus.
It kā jau nekad nerunāju par šīm lietām, nepatīk, bet neforša sajūta - visus tur dienējušos par tādiem lopiem uztaisījuši, par izvarotājiem, vārmākām, narkomāniem, civilistu tupiem kāvējiem u.t.t.
Pāris skices no manis.
1.Ap daļas dislokācijas vietu pa perimetru loģiski, ka žogs, kuru katram ik pa laikam nācās apsargāt. Afgāņu ciematiņš aptuveni kilometra attālumā no žoga un katru dienu, kā uz darbu pie žoga nāk no ciematiņa puišelīši gadus 10-12 veci. Nāk un kaut ko savā valodā bļaustās, bļaustās un apmētā sargus ar akmenteļiem, ja trāpa pa seju - diezgan sāpīgi. Varu pateikt, ka neviens no puišiem šiem sīčiem pāri nedarīja, nervozākie arī iesvieda pretī ar akmeni un tas arī viss.
2.Afgāņu valodā ir vārds - "bakšiš" nu tipa dāvināt. Vietējiem parasti trūka siltās drēbes jo ziemā tur auksts, neforšs vējš, tādēļ armijas siltās pufaikas šiem bija cieņā. Tad nu šie tās mainīja pret japāņu pulksteņiem, Atnāk vietējais rāda uz pufaiku un saka - "bakšiš"? , līdzi uz rokas uzlikti kādi trīs četri pulksteņi, tad var rādīt savukārt uz kādu no pulksteņiem un sanāk "bakšiš" , neatceros, ka kāds būtu mēģinājis pulksteņus paņemt no vietējiem ar varu. Vēl mainījās pret paklājiem(kurš krieviņa dzīvoklis bez paklāja), bet afgāņu paklāji pasaulē cieņā, pret audiotehniku, šamējiem bija tolaik jau SONY. Patiesības laban gan jāsaka, ka atgriežoties "lielajā zemē" uz robežas BMP un automašīnas izkratīja un visa šī mantība aizgāja robežsargiem. Te gan viens čalis tepiķu vietā bija samainījis "mumijo" briketes, kuras varēja safasētas apsiet ap vēderu (viens neliels kvadrātiņš -25 rubļi), jo afgāņu mumijo skaitās viens no labākajiem pasaulē.
3 Par "kāšiem" kurus visi smēķēja arī nezinu, man zināmie nesmēķēja, jā ar ogu tur sūdīgi, vietējie nedzer, no "lielās zemes" ogu varēja dabūt tikai ofiņi. Bet smēķēt kāsi - vēl viens solis pretī cinkotajam, kurš to grib?
4. Ar ēdamo no "lielās zemes" brīžiem bija vāji, vienreiz atsūtīja zivju konservus(kurš idiots, līdz tam bija tur aizdomājās ), konserviem tāda jau mazliet izlikās, ka ieapaļa vākam forma, pirmais kurš iecirta bundžā štiknazi - dabūja pilnu seju ar bundžas saturu - smirdēja čalis trīs dienas pēc bojātas skumbrijas Ar ūdeni arī ne vienmēr bija labi, arikos(tie tādi ūdens kanāli ciemateļos) ūdens nedzerams, pēc destilatora ari nedzerams, nav tajā sāļu, tādēļ deva speciālas tabletes ko iebliež krūzē ar arika ūdeni, tablete tur uzputo un tad var dzert, bet garša sūds. Dizentērija un dzeltenā kaite šajos apstākļos bija biežs viesis, protams arī visāda veida augoņi, jo klimats nav mums piemērots. Tad protams, ka bija čaļi, kam roka paslīdēja un kādu aunu no vietējiem ēšanai nokonfiscēja, ja negribēja tie ne pret ko mainīties.
Par karošanas lietām nerunāju, jo visvairāk aizskāra tas, par ko rakstīju sākumā, nebija tur karavīri nekādi esesieši, darīja to ko lika, kurš nedarīja, tam disbats, un pēc disbata atkal uz turieni, tikai armijā pabijis esi par disbata laiku ilgāk, ar to tad arī atšķirās obligātais karadienests no "kontraktniekiem". Un protams arī dzīvi savu esi sapisis, kā sodītais augstskolā arī pēc tam tevi atpakaļ neņems, labu darbu nedabūsi u.t.t.