Lai iegūtu labu degvīnu, brāgu sāka raudzēt vecā Mēnesī, bet destilēt jebkurā laikā, izņemot jaunu Mēnesi ©

Pašdarināts degvīna tipa dzēriens - kandža ir alhaholu saturošu šķidrumu pārtvaices produkts.
Kandžas darināšana Krievijā īpaši izplatījās jau 15.-16gadsimtā.Nedaudz vēlāk krievu muižnieki šo māku ieveda ari Latvijā.Tomēr šķiet, ka vieni no pirmajiem latviešu valoda iespiestie šā procesa plašāki apraksti un destilēšanas aparātu attēli ievietoti 1904. gadā Vecmīlgravī dibinātās pretalhahola biedrības "Ziemeļblāzma" izdevumos.
Pretalhahola biedrības "Ziemeļblāzma" 20.gasimta sākima izdotajā grāmatā "Dzidrais avots, Lasāmā grāmata atturības veicināšanai skolā un mājā" rakstīts:
Caur rūgšanu tiek cukuru saturoši šķidrumi pārvērsti alhaholiskos.Šādai pārveidošanai tomēr ir zināmas robežas. Šķidrums var būt ļoti bagāts ar cukura vielām, rūgšana tomēr mitējas, jo alhahols iztaisa no visa šķidruma 16%, kaut arī būtu vēl ļoti daudz cukura jāraudzē. 16% alhahola ir diezgan, lai nonāvētu rauga sēnītes, kuras cukuru pārstrādā. No dienvidus vīnogām, kuras saldākas par mūsu vīnogām, dabū vīnu ar ļoti lielu alhahola daudzumu. Šis stiprais vīns pie tam ir ļoti salds, jo viņā ir ļoti daudz neizraudzēta cukura. Ja nu gribetu kādu šķidrumu dabūt stiprāku par 16% alhahola, tad vajag alhaholiskā šķidrumā ūdeni no alhahola šķirt. Šī šķiršana ir viegli iespējama, kaut gan šie arī nav viens no otra tā izšķirami kā pupas no zirņiem. Alhahols pie 78 grādiem siltuma pārvēršas garaiņos un aizlido projām. Ūdens tik pie 100 grādiem sāk vārīties. Ja vīns tiek stipri sakarsēts, karstums aizdzen alhaholu un kas pāri paliekas ir galvenā kārtā ūdens. Kad šo bēgli grib dabūt, tad vajag viņu noķert tad, kad viņš grib bēgt.