Piepušķots jau arī tomēr šis tas - ''Volhovas aizstāvji mēnešiem ilgi dzīvo un cīnās purva dubļos un tomēr viņu gars ir saulains uz možs. ''Ja vari - dari, ja nevari - nesāc!
Interesantas atmiņas. Jaunietis, kurš 1946. gadā kopā ar ģimeni atgriezās bijušās Volhovas frontes rajonā, stāsta par tur redzēto. Šokē pašu krievu (ar to es domāju PSRS valdību) attieksme pret kritušajiem karavīriem. Tā viņi arī sapuva, kur nokrituši...
Долина смерти ir tā pati Ērikas līnija. Priecē vietējo racēju atradumi. Tā teikt - racēju paradīze.Tev nebūs svešu tautu Dievus turēt augstāk par savējiem!